"Kopumā uz Zemes eksistē 285 elementu izotopi, taču mēs domājam, ka potenciāli ir iespējami pat 10 tūkstoši dažādu elementu izotopu," izdevumam "The Guardian" klāsta Mičiganas Štata universitātes paspārnē esošās FRIB laboratorijas zinātniskais direktors Bredlijs Šerils. Laboratorija savu darbību oficiāli uzsāka pavisam nesen – vien 2. maijā –, bet jau tuvākajā laikā dažādos aizraujošos eksperimentos tiks radīti tādi ķīmisko elementu izotopi, kādus līdz šim zinātnieki vēl nebija pētījuši.
Izotopi ir atomi, kuru kodolos protonu skaits ir nemainīgs, taču atšķiras neitronu skaits. Piemēram, pirmais elements periodiskajā tabulā – ūdeņradis – savā izplatītākajā formā (protijs) ir ar vienu protonu kodolā. Taču ir arī ūdeņradis ar vienu protonu un vienu neitronu kodolā (deitērijs). Ja protija oksīds ir mums visiem labi zināmais ūdens, tad deitērija oksīds ir tā dēvētais smagais ūdens ar saviem noteiktiem pielieotjumiem, piemēram, kā neitronu moderators kodolreaktoros.