"Iespējams, nepateikšu neko jums jaunu, bet – pēdējās desmitgadēs nekas fundamentāli jauns fizikā atklāts nav. Ir ļoti daudz atklājumu, kuru pamatā ir arvien labākas iekārtas un eksperimenti, bet tieši no izziņas robežu viedokļa aina izskatās skumīgāk," uzskata Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Ruvins Ferbers. Māra Zandera saruna ar profesoru publicēta LU izdevuma "Alma Mater" jaunajā numurā.
Man ir zināms priekšstats par to, ko nozīmē "skola", piemēram, lingvistikā. Kas ir skola fizikā?
Man šķiet, ka pareizāk būtu sākt ar to, ka skolu neizveido un neveido viens cilvēks. Un šādā kontekstā, ja man jāatgriežas pirmsākumos, vēlos pieminēt Māri Tamani – izcilu, pacietīgu eksperimentētāju. Tad parādījās trešais cilvēks – Mārcis Auziņš. Viņš varbūt publikai šķiet vairāk teorētiķis, bet viņš bija izcils elektroniķis, eksperimentētājs. Viens no pirmajiem un skaistajiem mana un Mārča kopdarba rezultātiem bija grāmata "Optical Polarization of Molecules", ko izdeva slavenā "Cambridge University Press". Es jums šo grāmatu nerādu tādēļ, lai parādītu, kādi mēs ar Mārci jauni un smuki tolaik bijām; te teikts, ka veltām šo grāmatu fiziķim Ojāram Šmitam, jo šis cilvēks, arī ar savu cilvēcisko siltumu, mūs ļoti ietekmēja. Tāpat varētu minēt fantastiski inteliģentus, garīgi skaistus cilvēkus toreizējā Ļeņingradas Universitātē, kuriem arī ir nopelni mūsu likteņos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
