<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@hambourine">Hamish Duncan</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Ir lieliski būt par galvastiesu garākam nekā vidējam cilvēkam tad, kad atrodies koncertā un nav jāstiepjas pirkstgalos, lai redzētu skatuvi. Vai tad, ja no kāda augstāka plaukta veikalā jānoceļ noskatītā prece. Taču plašs pētījums liecina, ka papildu centimetri virs vidējā saistīti arī ar paaugstinātiem noteiktu slimību riskiem. Tiesa, runa aizvien ir tikai par saistību, ne cēloņsakarībām.

Pētījumā analizēti dati par 280 tūkstošiem ASV iedzīvotāju – tie ņemti no ASV bruņoto spēku veterānu izpētes programmas "Million Veteran Program". Tā ir plaša datubāze ar nu jau vairāk nekā 870 tūkstošiem cilvēku, kas piekrituši piedalīties dažādos ar veselību un ģenētiku saistītos pētījumos.

Ar ģenētiskās izpētes metodēm pētījuma autori sasaistīja cilvēku auguma garumu ar vairāk nekā 100 klīniskajām pazīmēm, tostarp tādām nopietnām veselības problēmām kā perifērā neiropātija, kāju čūlas, hroniskas vēnu slimības.

"Mēs secinām, ka cilvēka garums varētu būt līdz šim vērā neņemts riska faktors vairākām izplatītām veselības problēmām," vietne "Science Alert" citē pētījuma vadošo autoru Sridharanu Raghavanu.

Jau iepriekš bijuši pētījumi par auguma korelāciju ar dažādu slimību riskiem, tostarp 2018. gadā plaši medijos tika ziņots par auguma parametru iespējamo saistību ar onkoloģisko saslimšanu risku. Tiesa, arī augumā par vidējo īsākiem cilvēkiem ir lielāki riski saslimt ar dažām citām kaitēm – bieži runa ir par sirds un asinsvadu slimībām, aknu slimībām, arī garīgajiem traucējumiem.

Līdz šim līdzīga veida pētījumos bijušas daudz mazākas datu kopas, kā arī meklētas korelācijas ar daudz mazāku skaitu slimību un veselības iezīmju. Raghavanu un kolēģu veikums ir līdz šim plašākā šāda veida analīze, iekļaujot ne tikai prāvu skaitu dalībnieku, bet arī pievēršot uzmanību jau vairākiem tūkstošiem ģenētisko variāciju – gan tādu, kas saistītas ar cilvēka auguma parametriem, gan tādas, kas tiek saistītas ar noteiktu slimību risku.

Atklātās korelācijas apstiprina iepriekš mazākos pētījumos konstatēto – augumā garākiem cilvēkiem ir mazāks risks iedzīvoties, piemēram, hipertensijā vai hiperlipidēmijā (paaugstinātā lipīdu daudzumā asinīs), bet lielāka varbūtība, ka gariem ļaudīm būs problēmas ar varikozām vēnām vai noteiktām ādas un kaulu infekcijām.
Pagaidām gan var runāt tikai par saistību, bet ne cēloņsakarībām. Nav skaidrs, vai šīs veselības problēmas augumā garākiem cilvēkiem ir "iekodētas gēnos", vai ir rezultāts dažādiem vides faktoriem.
Lai to noskaidrotu, nepieciešami cita dizaina pētījumi. Šim darbam, kaut izlase bija prāva, ir arī būtisks ierobežojums – datubāzē ir specifiska iedzīvotāju grupa. Tie ir pārsvarā vīrieši, izlasē bija salīdzinoši mazs īpatsvars tumšādaino cilvēku un sieviešu, turklāt visi ir bruņoto spēku veterāni, kas arī var būt ietekmējošs faktors pētījumos, kur runa ir par veselību.

Darbs publicēts izdevumā "PLOS Genetics".

Veselības aprūpezinatnezinatneBioloģijaĢenētika

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit