Jaunības kults baro milzu industriju un liek kā sievietēm, tā vīriešiem nodoties injekcijām, operācijām un cita veida procedūrām, lai aizkavētu dabisko novecošanās procesu, taču – vai vajag? Jaunākajā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) podkāsta "Veselības ekspresis" epizodē šai jautājumā iedziļinās augstskolas Iekšķīgo slimību katedras docētāja, iekšķīgo slimību ārste, gastroenteroloģe un "Anti-Aging Institute" metodiskā vadītāja, medicīnas zinātņu doktore Vita Skuja un RSU docētāja sociālantropoloģe Anna Žabicka.

"Novecošanos nosaka daudz dažādi faktori. Tie ir gan mūsu gēni, gan ārējās vides faktori un ieradumi, kas slēpjas zem vārda epiģenētika: vides piesārņojums, saules starojums, miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, emocionālā veselība, pārslimotās un esošās slimības, medikamentu lietošana. Ar asins analīzēm var noteikt DNS metilēšanās procesu jeb citiem vārdiem to, vai šūnas atbilst bioloģiskajam vecumam. Tas arī nosaka, kādēļ viens izskatās vecāks par saviem gadiem, bet cits jaunāks," stāsta Skuja.

Viņa norāda – tas ir stereotips, ka tieši sievietes vairāk aizraujas ar pretnovecošanās praksēm. "Anti-eidžings nav tikai skaistumkopšana, tā ir profilaktiskā, preventīvā medicīna. Lielākā daļa mūsu klientu, kas rūpējas par savu veselību un cenšas novērst novēršamo, ir tieši gados relatīvi jauni vīrieši. Viņi ne tikai veic investīcijas nekustamajos īpašumos un biznesā, bet arī sevī," uzsver ārste.
Veselības aprūpeRīgas Stradiņa universitāteBioloģijaRSUGēnu inženierijaĢenētika

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit