Lai parādītu, cik noderīgas var būt kognitīvās zinātnes dažādās jomās, tostarp medicīnā, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) aizvadītajos mēnešos noritēja kognitīvo zinātņu pētnieciskais vebināru cikls, kurā tvertas gan mākslīgā intelekta un sensoru tehnoloģiju, gan neirozinātnes un citas jomas. Idejas autors ir profesors Jurģis Šķilters, un vebināru ciklā ar zināšanām dalījās vadošie Eiropas un ASV kognitīvo zinātņu pētnieki.
Viens no viņiem – Sasāri Universitātes (Itālija) Biomedicīnas zinātņu katedras profesors Bandžio Pinna (Baingio Pinna), kura vebinārs "Prāta ilūzijas. No uztveres uz bioloģiju, no normalitātes uz patoloģiju" ("Illusions of mind: from perception to biology, from normality to pathology") noslēdza vebināru ciklu. Profesora Pinnas galvenie pētniecības virzieni ir vizuālā uztvere – uztveres organizācija – un vizuālās ilūzijas. Vizuālās uztveres jomai pievērsies arī kognitīvo zinātņu pētniecības aizsācējs Baltijā – profesors Šķilters, kura ikdiena paiet Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātē, vadot Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratoriju. Vebināru ciklam noslēdzoties, RSU aicina uz sarunu profesorus Pinnu un Šķilteru, kuru zinātniskā pazīšanās mērāma jau 12 gadu garumā.
Ar kādu domu tika veidots kognitīvo zinātņu pētnieciskais vebināru cikls?
Šķilters: Pamatideja bija parādīt, cik kognitīvās zinātnes var būt noderīgas dažādās jomās, galvenokārt medicīnas zinātnēs, bet ne tikai. Mēs vēlējāmies parādīt, ka kognitīvās zinātnes ir dinamisks un produktīvs veids, kā integrēt dažādas perspektīvas. Jāpiebilst – mēs sadarbojamies ar RSU pētniekiem neatkarīgi no disciplīnas, kurā viņi strādā, jo ir jākoncentrējas uz esošo problēmu risināšanu, nevis jānorobežojas savas jomas ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
