Dzīvesstila medijos bieži redzami raksti par to, ka glāze vīna dienā palīdz mazināt dažādu veselības likstu risku. Daudzos gadījumos šiem apgalvojumiem saknes meklējamas 1992. gadā publicētajā pētījumā, kur piesaukts "franču paradokss" un argumentēts, ka cilvēki kultūrās, kur ikdienā tiek vidēji patērēts vairāk vīna nekā citviet pasaulē, dzīvo ilgāk tieši vīna baudīšanas dēļ. Taču – ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, ir ļoti liela varbūtība, ka tā nav patiesība. Tā ir arī šajā gadījumā – kaut zināmas sakarības starp vīnā esošajām vielām un samazinātu risku iedzīvoties noteiktās kaitēs var saskatīt, ir virkne atrunu un "āķu".
Kā raksta "Live Science", mūsdienās izpratne par vīnu un ietekmi uz veselību ir daudz niansētāka nekā pirms 30 gadiem. Turklāt pētījumi, kas saistīti ar cilvēku alkohola patēriņa paradumiem, jau fundamentāli bieži vien nav pārāk uzticami. To sīkāk nesen iztirzāja Dīkina Universitātes asociētais profesors un epidemiologs Hasans Valijs rakstā par to, vai tiešām sarkanvīns varētu palīdzēt pasargāt pret Covid-19.
Cilvēki par saviem paradumiem šādos pētījumos bieži ziņo paši, un neprecīza atskaitīšanās ir liela problēma. Vēl lielāka problēma ir tā, ka neprecizitātes šajos datos ļoti variē no cilvēka uz cilvēku, tādējādi ir ļoti grūti datus normalizēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
