<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@nxvision">Nigel Tadyanehondo</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Iepriekš veikti pētījumi liecina, ka sazvērestību teorijas visnotaļ bieži šķiet saistošas tieši narcisiem – cilvēkiem, kas faktiski iemīlējušies sevī un uzskata savu personību par visas radības kroni. Tostarp vēl nesen publicētos pētījumos par sazvērestību teoriju izplatību Covid-19 pandēmijas laikā secināts, ka ir zināma saistība ne tikai ar individuālu, bet arī kolektīvu narcismu jeb uzskatu, ka visa tava grupa jeb "burbulis" ir pārāki. Taču kāpēc? Tas skaidrots izdevumā "Current Opinion in Psychology" publicētā darbā, par ko vēsta vietne "Science Alert".

Jaunajā darbā analizēti iepriekš veikti pētījumi par šo tēmu, un izkristalizējušās četras pozīcijas – paranoiskas domas, lētticība vai naivums, vēlme dominēt un vēlme justies unikālam, īpašam.

"Science Alert" īsi izklāsta, kā šie psiholoģiskie procesi varētu veicināt noticēšanu sazvērestību teorijām. Piemēram, paranoiskas domas – narcisi mēdz uzskatīt, ka citi cilvēki burtiski ik mirkli par to vien domā, kā viņiem ieriebt vai kaitēt. Līdzīgs mehānisms tiek ekspluatēts sazvērestības teorijās, kur parasti tiek vainota kāda slepena, ietekmīga cilvēku grupa, kas to vien dara, kā mēģina pakļaut citus vai sagandēt dzīvi "parastajam cilvēkam".

PsiholoģijaSazvērestības teorijaszinatne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit