Prokrastinācija var bojāt gan veselību, gan traucēt karjerai. Ko darīt lietas labā?

Diemžēl tas negarantēs, ka turpmāk atkal nepiekopsi darāmā novilcināšanu. Patiesībā – sevis piespiešana kaut ko darīt ir viena no sliktākajām lietām, ko šādos gadījumos piekopt. Tas ir svarīgi, jo, kā liecina mans pētnieciskais darbs, prokrastinācija nav tikai laika izniekošana. Tā patiesībā ir saistīta ar reālām problēmām.

Prokrastinācija nav slinkuma vai nemākulīgas sava laika plānošanas rezultāts. Zinātniski pētījumi liecina, ka prokrastinācija drīzāk ir rezultāts sliktam garastāvokļa menedžmentam. Tas ir visnotaļ likumsakarīgi, ja ņemam vērā, ka cilvēki biežāk atliek tos darbus, kas tiem nepatīk. Ja no domas vien par kādu konkrētu pienākumu tu kļūsti nervozs, norūpējies vai arī tas apdraud tavu pašnovērtējumu, tu ar lielāku varbūtību gribēsi novilcināt ķeršanos pie lietas.

Pētījumos secināts, ka tie apgabali smadzenēs, kas ir saistīti ar draudu fiksēšanu un izvērtēšanu, kā arī emociju regulēšanu, ir atšķirīgi cilvēkiem, kas regulāri prokrastinē, un tiem, kas parasti ar ķeršanos pie darbiem nevilcinās. Kad mēs izvairāmies no nepatīkama pienākuma veikšanas, mēs reizē arī izvairāmies no negatīvajām emocijām, kas saistītas ar šo pienākumu. Tas sniedz gandarījuma sajūtu un mudina arī nākotnē prokrastinēt, lai uzlabotu garastāvokli. Ja nepatīkamo darbu vietā turklāt sākam darīt ko patīkamu, tas garastāvokli uzlabo vēl vairāk.

Pienākumi, kas ir emocionāli pielādēti vai smagi, piemēram, gatavošanās eksāmenam vai gatavošanās publiskai runai, ir vieni no galvenajiem prokrastinācijas veicinātājiem. Cilvēki ar zemu pašvērtējumu biežāk prokrastinēs, tāpat to biežāk darīs perfekcionisti, kas satraucas par citu cilvēku vērtējumu viņu paveiktajam. Ja tu nepabeigsi atskaiti vai skolas darbu, vai ieplānotus remontdarbus mājā, tevi neviens nevarēs vērtēt! Taču to bieži pavada vainas sajūta un kauns par to, ka no pienākumiem izvairāmies, tā vietā izvēloties patīkamas nodarbes.

Ilgtermiņā prokrastinācija nav efektīvs veids, kā menedžēt savas emocijas. Garastāvokļa uzlabojumi prokrastinācijas rezultātā ir vien īslaicīgi. Pēc tam cilvēkus mēdz pārņemt uzmācīga paškritika, kas garastāvokli ne tikai atkal sagandē, bet vēl vairāk nostiprina vēlmi prokrastinēt.

Tātad, kāpēc prokrastinācija ir vērā ņemama problēma? Vairums cilvēku par prokrastināciju domā kā par samazinātu produktivitāti. Piemēram, pētījumi skaidri liecina, ka prokrastinācija akadēmiskajā vidē negatīvi ietekmē studentu veikumu.

Taču akadēmiskā prokrastinācija ietekmē ne tikai to. Tai ir ietekme arī uz citām studentu dzīves jomām. Vienā no pētījumiem, kurā sešu mēnešu laikā iesaistījās 3000 studentu no Vācijas, lielākie prokrastinētāji arī biežāk šmaucās un iesniedza plaģiātus. Tāpat prokrastinācija bija cieši saistīta ar izfantazētiem ieganstiem, lai tiktu pie darbu nodošanas termiņa pagarinājumiem.

Citā pētījumā secināts, ka darbinieki vidēji gandrīz ceturto daļu darba dienas pavada prokrastinējot, un arī darba vidē tas ir saistīts ar negatīviem iznākumiem. ASV veiktā aptaujā, kurā viedoklis prasīts 22 tūkstošiem cilvēku, regulārie prokrastinētāji bija tie, kas caurmērā pelnīja mazāk un biežāk mainīja darba vietas. Aptaujā izmantotajā hroniskas prokrastinācijas mērīšanas sistēmā par katru papildu vienību uz augšu vidēji nopelnītais gada laikā saruka par 15 tūkstošiem ASV dolāru.

Prokrastinācijai arī ir korelācija ar pamatīgām veselības problēmām. Tendence prokrastinēt ir saistīta ar garīgās veselības ķibelēm, tostarp depresiju un trauksmi.

Vairākos pētījumos esmu secinājusi, ka cilvēki, kas regulāri prokrastinē, biežāk arī ziņo par tādām veselības problēmām kā regulāras galvassāpes, saaukstēšanās un gripa, gremošanas likstas. Šie cilvēki arī biežāk piedzīvo paaugstinātu stresu un sliktāk guļ.

Hroniski prokrastinētāji arī retāk praktizē veselīgu dzīvesveidu – sabalansētu un veselīgu uzturu un regulāras fiziskās aktivitātes. Lai tiktu galā ar stresu, šie cilvēki biežāk liek lietā destruktīvus paņēmienus. Vienā pētījumā ar 700 dalībniekiem secināju, ka cilvēkiem ar tendenci uz prokrastināciju ir par 63% lielāks risks būt neveselīgiem.

Ja iemācīsies atturēties no prokrastinēšanas, tas, protams, visas tavas problēmas neatrisinās. Taču atrast labākus veidus, kā regulēt savas emocijas, var būt ceļš uz savas garīgās veselības un labsajūtas uzlabošanu.

Svarīgs pirmais solis ir tas, kā tu uztver darāmo darbu. Būtiski ir arī tas, kā tu iekārto vidi sev apkārt. Ir vairākas uz pierādījumiem balstītas stratēģijas, kas var mazināt traucējošos faktorus un palīdzēt uztvert darāmo tā, lai tas šķistu jēgpilnāks un neraisītu tik lielu trauksmi. Piemēram, atgādini sev, kāpēc tieši šis darbs ir svarīgs un vērtīgs, lai vairotu pozitīvu attieksmi pret darāmo.

Svarīgi ir arī spēt sev piedot par to, ka tomēr padevies prokrastinācijai. Arī tas var palīdzēt izrauties no šī cikla. Atzīsti sev, ka jūties slikti par darāmā atlikšanu, bet bez sevis šaustīšanas. Atgādini, ka neesi nedz pirmais, nedz pēdējais cilvēks, kas prokrastinē.

Piekopjot šos padomus, var pamazām mazināt negatīvās izjūtas, kas mūs var pārņemt, kad prokrastinējam. Tas var palīdzēt atkal nostāties uz kājām.

--

Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci un autora atļauju. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".

Raksta autore ir Daremas Universitātes sociālās un veselības psiholoģijas profesore Fjuša Siruā (Fuschia Sirois).