<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@tonny_tran">Tony Tran</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Vai arī tu kādreiz sevi šausti par prokrastināciju? Iespējams, tev jāraksta nepatīkama ziņa kādam draugam, kas liks viņam vai viņai vilties. Iespējams, jāraksta kāda atskaite darbā vai kāds skolas darbs. Tu dari visu iespējamo, lai šos darbus atliktu, taču labi zini, ka vienkārši vajadzētu ķerties pie lietas.

Diemžēl tas negarantēs, ka turpmāk atkal nepiekopsi darāmā novilcināšanu. Patiesībā – sevis piespiešana kaut ko darīt ir viena no sliktākajām lietām, ko šādos gadījumos piekopt. Tas ir svarīgi, jo, kā liecina mans pētnieciskais darbs, prokrastinācija nav tikai laika izniekošana. Tā patiesībā ir saistīta ar reālām problēmām.

Prokrastinācija nav slinkuma vai nemākulīgas sava laika plānošanas rezultāts. Zinātniski pētījumi liecina, ka prokrastinācija drīzāk ir rezultāts sliktam garastāvokļa menedžmentam. Tas ir visnotaļ likumsakarīgi, ja ņemam vērā, ka cilvēki biežāk atliek tos darbus, kas tiem nepatīk. Ja no domas vien par kādu konkrētu pienākumu tu kļūsti nervozs, norūpējies vai arī tas apdraud tavu pašnovērtējumu, tu ar lielāku varbūtību gribēsi novilcināt ķeršanos pie lietas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!