Par šo tematu ik pa laikam tiek lauzti šķēpi – vai modernais dzīvesveids veicinājis cilvēka galvas smadzeņu samazināšanos? Pirms gada publicētā pētījumā spriests, ka pēdējo trīs tūkstošu gadu laikā šāda tendence tiešām novērojama. Taču šovasar klajā laistā pārskatā par minēto darbu oponēts, ka pētnieki ar secinājumiem varētu būt krietni pārsteigušies. Ieskatu debatē par šo visnotaļ sarežģīto pētījumu lauku sniedz "Discover Magazine".
2021. gadā Džeremijs Desilva ar kolēģiem savā darbā par cilvēku smadzeņu attīstību vilka paralēles ar skudrām. Te jāpaskaidro sīkāk. Pētnieki savā darbā secināja, ka hominīnu smadzenes pakāpeniski kļuvušas lielākas apmēram 600 tūkstošus gadu ilgā laika posmā (no 2,1 līdz 1,5 miljoniem gadu senā pagātnē). Savukārt no laika pirms aptuveni 3000 gadiem, kad uzplaukušas pirmās sarežģītās civilizācijas un cilvēki biežāk sākuši dzīvot lielākās pilsētās, līdz mūsdienām smadzeņu izmērs atkal esot sācis sarukt. Desilva un kolēģi spekulē, ka tas saistīts tieši ar šo dzīvesveida maiņu – apdzīvotības blīvuma pieaugumu un dzīvi pilsētās. Proti, biežāk lēmumi nu izdarīti kolektīvi, nevis individuāli, un tādējādi it kā netiekot veicināta inteliģentāko indivīdu selekcija.
Desilva velk paralēles ar skudrām. "Protams, skudru un cilvēku populācija ir ļoti atšķirīga un gājusi atšķirīgu sociālās evolūcijas ceļu. Tomēr skudrām un cilvēkiem ir kopīgi vairāki svarīgi sabiedriskās dzīves aspekti – kolektīva lēmumu pieņemšana un darba dalīšana, kā arī pārtikas ražošana. Šīs līdzības var dot aptuvenu priekšstatu par faktoriem, kas varētu ietekmēt izmaiņas cilvēku smadzeņu izmērā," toreiz pētījumā sprieda Desilva ar kolēģiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
