Vai mūsdienu cilvēku smadzenes kļuvušas mazākas? Pētnieki apmainās ar argumentiem

2021. gadā Džeremijs Desilva ar kolēģiem savā darbā par cilvēku smadzeņu attīstību vilka paralēles ar skudrām. Te jāpaskaidro sīkāk. Pētnieki savā darbā secināja, ka hominīnu smadzenes pakāpeniski kļuvušas lielākas apmēram 600 tūkstošus gadu ilgā laika posmā (no 2,1 līdz 1,5 miljoniem gadu senā pagātnē). Savukārt no laika pirms aptuveni 3000 gadiem, kad uzplaukušas pirmās sarežģītās civilizācijas un cilvēki biežāk sākuši dzīvot lielākās pilsētās, līdz mūsdienām smadzeņu izmērs atkal esot sācis sarukt. Desilva un kolēģi spekulē, ka tas saistīts tieši ar šo dzīvesveida maiņu – apdzīvotības blīvuma pieaugumu un dzīvi pilsētās. Proti, biežāk lēmumi nu izdarīti kolektīvi, nevis individuāli, un tādējādi it kā netiekot veicināta inteliģentāko indivīdu selekcija.

Desilva velk paralēles ar skudrām. "Protams, skudru un cilvēku populācija ir ļoti atšķirīga un gājusi atšķirīgu sociālās evolūcijas ceļu. Tomēr skudrām un cilvēkiem ir kopīgi vairāki svarīgi sabiedriskās dzīves aspekti – kolektīva lēmumu pieņemšana un darba dalīšana, kā arī pārtikas ražošana. Šīs līdzības var dot aptuvenu priekšstatu par faktoriem, kas varētu ietekmēt izmaiņas cilvēku smadzeņu izmērā," toreiz pētījumā sprieda Desilva ar kolēģiem.

Taču šie argumenti nepārliecina Nevadas Universitātes biologu un antropologu Braienu Vilmouru.

"Kad iepazinos ar Desilvas darbu, redzēju vairākas problēmas," "Discover Magazine" citē zinātnieku. Viņš kopā ar kolēģi Marku Grabovski pērn publicēto darbu kritizē par nepilnībām izmantotajā datu kopā. Proti, Desilva ar kolēģiem analizēja datus par gandrīz 1000 smadzenēm. Tie iegūti no fosilijām senāko paraugu gadījumā un no muzeju eksponātiem jaunāko paraugu gadījumā. Tomēr vairāk nekā puse no šiem paraugiem bija no cilvēkiem, kas dzīvojuši pēdējā gadsimta laikā, turpretī vien 23 datu kopas par smadzeņu izmēru bija no laika, ko Vilmours uzskata par kritiski svarīgu Desilvas hipotēzes pierādīšanai vai apgāšanai, proti, no laika posma pirms pieciem tūkstošiem gadu līdz laika posmam pirms tūkstots gadiem.

Citiem vārdiem, Vilmours neuzskata, ka ar šo datu kopu iespējams pārbaudīt Desilvas un kolēģu hipotēzi, tostap arī tāpēc, ka pāreja no mednieku-vācēju dzīvesveida uz lauksaimniecību un attiecīgi arī sarežģītāku sabiedrības struktūru attīstība nenotika vienlaikus visā pasaulē, bet gan atsevišķos laika posmos dažādās pasaules vietās, turpretī Desilva par atskaites punktu ņēmis noteiktu laiku pirms 3000 gadiem.

Vilmours arī norāda, ka Desilvas pētījumā vidējais moderno cilvēku smadzeņu tilpums pēdējo 100 gadu kategorijā norādīts kā 1297 kubikcentimetri, kas ir būtiski mazāks par vairākos citos pētījumos norādīto diapazonu no 1340 līdz 1460 kubikcentimetriem.

Arī salīdzinājums ar skudrām nešķiet piemērots. Vilmoura ieskatā, ja vēlamies pētīt, vai un kā dzīvesveida un sociālās struktūras izmaiņas ietekmē smadzeņu izmēru, labāks modelis būtu citi dzīvnieki, kas dzīvo kopienās, piemēram, ziloņi. Viņu nepārliecina arī pats uzstādījums, ka dzīve sociāli sarežģītā vidē un kolektīva lēmumu pieņemšana būtu tas evolucionārais spiediens, kas veicinātu smadzeņu tilpuma sarukšanu. "Problēmas, ar kurām saskaramies sarežģītās sabiedrībās, tieši prasa domāt vairāk, ne mazāk. Ir lielāka konkurence, kā arī jāspēj operēt ar daudz dažādām sociālām aliansēm. Tas viss uzliek milzu slogu prātam," uzskata Vilmours.

Desilva par Vilmoura kritiku nav sarūgtināts un norāda, ka jautājums ir – nevis vai cilvēka smadzenes saruka izmērā, bet kad tas notika, un ir gatavs pētījumus turpināt. Arī Vilmours norāda, ka nesaskaņas šajos jautājumos ir koleģiālas, bet paliek pie sava un uzskata – pēdējo 300 tūkstošu gadu laikā, kopš pa zemi staigā Homo sapiens, smadzeņu tilpums diez ko nav sarucis. Un pat ja būtu, tas automātiski nenozīmē arī inteliģences sarukumu. "Smadzeņu izmērs vēl nav rādītājs intelektam," atgādina pētnieks. Atcerēsimies, ka neandertāliešiem bija lielākas smadzenes par mūsdienu cilvēkiem.