21. hromosomas trisomija jeb Dauna sindroms ir visizplatītākā ģenētiskā patoloģija, kas ietekmē cilvēka spēju mācīties, kā arī palielina dažādu veselības problēmu risku. Daudzi cilvēki ar Dauna sindromu, ja tiem ir pieejama terapija, nodrošināta atbilstoša veselības aprūpe un pielāgots mācību process, aizvada aktīvu un kvalitatīvu dzīvi un var īstenot sevi dažādās jomās. Tomēr paralēli aizvien norit darbs, lai atrastu medikamentus, kas varētu palīdzēt šādiem cilvēkiem pārvarēt grūtības saziņā ar citiem un palīdzēt kļūt patstāvīgākiem, vēsta izdevums "Science".
Daudzi medikamentu kandidāti uzrādījuši pozitīvus rezultātus pētījumos ar dzīvniekiem (pelēm), taču līdz pat šim brīdim neviens nav sniedzis pietiekami pozitīvu efektu klīniskajos pētījumos jeb pētījumos ar cilvēkiem.
Jaunajā darbā zinātnieki no Lilles Universitātes pievērsās jau labi zināma hormona pētīšanai – tas ir GnRH jeb gonadotropīnu izdalošais hormons. Šis hormons piedalās reproduktīvo funkciju regulēšanā un tiek izmantots arī kā medikaments ar auglību saistītu problēmu gadījumā. Kā raksta "Science", nesen atklāts, ka GnRH ir būtiska loma arī smadzeņu attīstībā. Ja neironi, kas izdala GnRH, neattīstās, kā nākas, tad cilvēkam ir risks ne tikai kļūt neauglīgam, bet arī iespējams, ka būs problēmas ar ožu. Abas šīs problēmas skar arī cilvēkus ar Dauna sindromu. GnRH hormons arī piedalās valodas un citu ar kognitīvajām spējām saistītu prasmju attīstībā zīdaiņiem, un ir būtisks arī pusaudžu vecumā, smadzenēs veidojoties jauniem neironu savienojumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
