Sadursmes starp asteroīdiem un veidošanās procesā esošām protoplanētām varētu būt ierosinājušas tādus apstākļus, kuros planētas mantijā esošais grafīts pārtapis dimantos, ko nu varam atrast meteorītos.
"Campus" jau iepriekš vēstīja par 1891. gadā Arizonā, ASV, atrastu meteorītu ar neparastas struktūras dimanta un grafēna savienojumu tajā. Dimanti, kas bija atrodami šajā meteorītā, gluži nav mums ierastie dimanti, kuros oglekļa atomi izkārtojušies kubiskā singonijā (singonija – grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem). Šajā gadījumā runa ir par lonsdeilītu, kur atomi izkārtojušies sešstūrainā struktūrā. Lonsdeilīts nosaukts par godu Keitlīnai Lonsdeilai, pirmajai Londonas Universitātes koledžas profesorei sievietei. Par šo atklājumu vairāk var lasīt rakstā "Senā meteorītā atrod iepriekš nekad neredzētas struktūras dimanta savienojumu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
