Sportists ir ne vien aktīvs cilvēks, kurš ražīgi trenējas, lai sasniegtu arvien jaunus rekordus, bet arī indivīds ar tikai sev raksturīgajām veselības iezīmēm. "Es esmu sporta ārste, un, ikdienā izmeklējot sportistus, konsultēju par katram piemērotāko treniņu slodzes plānu un izmeklējumiem, lai veselības problēmas nekavētu augstu rezultātu sasniegšanu," stāsta RSU doktorante, sporta ārste Sandra Rozenštoka, kura 5. septembrī aizstāvēja promocijas darbu par fiziskās slodzes tolerances atbilstību sportistu veselības stāvoklim.
Pie Sandras bieži dodas sportisti. Kādam nav veselības problēmu, bet ir vēlme apzināt sava organisma jaudu. Citam ir sūdzības, jo pie lielākām slodzēm trūkst elpa, uzlec asinsspiediens, neadekvāti palielinās pulss vai parādās sāpes.
Ikdienas darbs ar sportistiem pārtapa pētījumā?
Mana specialitāte ir sporta ārsts, un es ikdienā strādāju ar cilvēkiem, kas sporto un piedalās sacensībās. Šī pieredze izraisīja vēlmi novērtēt, kādi ir Latvijas aktīvie cilvēki, un cik efektīva ir sporta ārsta palīdzība.
Jāuzsver, ka es pētu sportistus, kuri ne tikai sporto, bet arī piedalās sacensībās.
Cik plašu sabiedrības daļu aptvērāt?
1600 dalībnieki vecuma skalā no 12 līdz 70 gadiem piedalījās divos izmeklējumos. Pirmajā reizē piedalījās tikai tie, kuri nebija uzklausījuši sporta ārsta ieteikumus. Var teikt: kā viņi trenējās, tāda arī bija viņu veselība. Sportisti, kā jau personības, atšķiras.
Kādam fizisko aktivitāšu laikā ir izturības problēmas, kādam izmaiņas kardiogrammā vai neadekvāta asinsspiediena reakcija. Cilvēkiem relatīvā miera stāvoklī bieži nav veselības problēmu, bet, liekot klāt slodzi, riski parādās.
Ko pamanījāt?
Daļai cilvēku es atklāju hipertonisku reakciju uz slodzi. Miera stāvoklī asinsspiediens ir normāls, bet slodzes apstākļos tas ir, piemēram, 250 uz 60. Noskaidrojam, kura aktivitāte vai tās trūkums strauji palielina asinsspiedienu, un veicam korekcijas treniņu plānā. Tādos gadījumos bieži ir nepieciešama pareiza iesildīšanās, turklāt es ne tikai to pasaku, bet arī izskaidroju, kam tas ir nepieciešams. Jo, lūk, slodzei palielinoties, sirds sāk straujāk apgādāt muskuļus, bet tā nedrīkst apdalīt sevi. Cilvēks saprot, ka iesildīšanās ļauj iestrādāties ne tikai muskuļiem, bet arī sirdij.
Pētījuma dalībniekiem veicām arī kardiopulmonālās slodzes testu, ar kuru var redzēt sadarbību starp sirdi, elpošanu un vispārīgo fizisko sagatavotību, tātad arī muskuļu sistēmu. Ja muskuļi var izdarīt daudz, bet sirds indekss ir zems, nepieciešami padziļināti izmeklējumi.
Vai izmeklējumi atklāja arī kādas nopietnākas problēmas, kas varēja palikt apslēptas?
Lai gan pētījumā tika iekļauti veseli cilvēki bez sūdzībām un saslimšanām, 33 palielinātas slodzes apstākļos tika atklātas sirds išēmiskās izmaiņas elektrokardiogrammā.
Pirmais izmeklējums. Sporta ārsta konsultācija. Pieņemam, ka dalībnieki ieteikumus rūpīgi ievēro. Kas tālāk?
Pēc pieciem līdz deviņiem mēnešiem šie sportisti tika testēti otrreiz, un tad varēja novērtēt rezultātus jeb sporta ārsta konsultāciju praktisko pienesumu. Jāsaka, ka rezultāti otrajā pārbaudē bija daudz labāki. Tika uzlabota adaptācija slodzei. Daudz retāki bija dažādi riska simptomi.
Dalībniekiem par 20% bija palielinājušās darba spējas, ātrāka bija organisma atjaunošanās pēc slodzes. Interesanti, ka vecumam nebija pārāk liela ietekme. Tie, kuri aktīvi darbojas un ievēro ieteikumus, 50 gados var izdarīt tikpat cik tie, kuriem ir 20 gadi. Protams, runa nav par augsta līmeņa sporta sasniegumiem.
Sporta ārstes Sandras Rozenštokas pētījums pierādīja, ka sporta ārsts ir ne tikai mediķis, kas palīdz saglabāt labu veselību un novērst problēmas, bet ir arī nozīmīgs palīgs sportisko mērķu sasniegšanā. Rekordiem ir nepieciešama laba veselība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
