Jau agrāk astronomi sprieduši, ka ledus milžos varētu eksistēt tādi apstākļi, kuros veidojas sīki dimanti un burtiski līst cauri šo planētu atmosfērai kā lietus. Tāpat līdzīgas versijas bijušas par ļoti karstām citplanētām tālu aiz Saules sistēmas robežām. Piemēram, par 55 Cancri e. Šī planēta ir blīva, ļoti blīva, tāpēc astronomi izvirzījuši hipotēzi, ka tās sastāvā varētu būt ļoti daudz oglekļa. Augstās temperatūras un lielā spiediena ietekmē planētas iekšienē daļa oglekļa varētu eksistēt grafīta un arī dimanta veidā.
Uz Zemes laboratorijā šādu milzu karstumu un spiedienu iespējams panākt arī ar spēcīgiem lāzeriem. Tāds atrodas arī Stenforda Lineārā paātrinātāja centrā (SLAC). Ar lāzeru visparastākā PET plastmasa – tā pati, no kuras izgatavots vairums dzērienu iepakojumu – tika uzkarsēta līdz sešiem tūkstošiem grādu pēc Celsija, kā ari uz dažām nanosekundēm panākts tik liels spiediens, kas ir miljoniem reižu lielāks par normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes. Šajos ekstrēmajos apstākļos plastmasā esošie oglekļa atomi sakārtojās noteiktā kristāliskā struktūrā, kāda raksturīga dimantiem. Šie dimanti gan bija ļoti sīki, vien dažu nanometru izmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
