Pirms dažām dienām publicētā pētījumā zinātnieki raksturo jaunu Krievijā atrastu vīrusu Khosta-2, kas pieder pie tās pašas vīrusu grupas, kurā iekļauts arī jaunais koronavīruss jeb SARS-CoV-2. Khosta-2 šobrīd cilvēkus reālā vidē neinficē, taču eksperimenti laboratorijā pētniekiem norāda, ka tas ir spējīgs piesaistīties cilvēka šūnām, turklāt ir arī noturīgs pret šobrīd pieejamo Covid-19 vakcīnu veicināto aizsardzību.
Gan SARS-CoV-2, gan Khosta-2 ir sarbekovīrusi – viena no bētakoronavīrusu līnijām. Khosta-2 uziets mazajos pakavdeguna sikspārņos (Rhinolophus hipposideros), kas mīt Soču nacionālajā parkā Krievijā. Šīs sugas sikspārņi dzīvo arī Eiropā un Ziemeļāfrikā. Nav skaidrs, vai šis vīruss reālā vidē var dabiskā ceļā tikt pārnests uz cilvēku populāciju, taču laboratoriskos apstākļos secināts, ka tas spēj inficēt cilvēka šūnas.
Tas izmanto to pašu mehānismu, lai piestiprinātos cilvēka šūnām, kā jaunais koronavīruss – tā dēvētos pīķa proteīnus, kas piestiprinās ACE2 receptoriem. Eksperimentā laboratorijā šādā veidā patogēns iekļuva cilvēka aknas šūnās. Kas visvairāk darīja bažīgus pētniekus, ir līdzšinējo Covid-19 vakcīnu ierosinātās imunitātes neefektivitāte. Arī specifiski pret omikrona paveidu radīto vakcīnu rezultātā organismā izstrādātās antivielas nespēja apturēt inficēšanos ar Khosta-2, norāda pētnieki.
Khosta-1, atšķirībā no Khosta-2, pats par sevi nespēja inficēt cilvēka šūnas arī laboratoriskos apstākļos. Taču, ja tam palīgā "sūtīja" olbaltumvielas noārdošu enzīmu, arī Khosta-1 nu spēja iekļūt cilvēka šūnās, taču jau izmantojot citus mehānismus, ne vairs pīķa proteīnu un ACE2 receptorus. Tas nozīmē, ka šīs grupas koronavīrusi zināmos apstākļos spēj iekļūt cilvēka šūnās arī caur iepriekš nezināmiem receptoriem, pētījumā raksta autori.
Tas, protams, nav nekas labs – šobrīd visas pret Covid-19 radītās vakcīnas koncentrējas tieši uz ACE2 receptoru. Ja kāds no sarbekovīrusiem sāk izmantot citas "durvis" iekļūšanai mūsu šūnās, tad vakcīnu veicinātā specifiskā imunitāte ar šo vīrusu galā netiks.
"Šobrīd pasaulē ir pētnieku grupas, kas cenšas izstrādāt vakcīnu ne tikai pret nākamo SARS-CoV-2 variantu, bet radīt vakcīnu, kas pasargās no sarbekovīrusiem kopumā," norāda Letko un uzsver, ka vīrusi ir strauji mainīgi, tāpēc "plašāka profila" vakcīnas būtu ļoti noderīgas, lai nākotnē spētu pasargāt pasauli no nākamās nāvējošās pandēmijas.
Viss pētījums lasāms žurnālā "PLOS One".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
