Pirms dažām dienām publicētā pētījumā zinātnieki raksturo jaunu Krievijā atrastu vīrusu Khosta-2, kas pieder pie tās pašas vīrusu grupas, kurā iekļauts arī jaunais koronavīruss jeb SARS-CoV-2. Khosta-2 šobrīd cilvēkus reālā vidē neinficē, taču eksperimenti laboratorijā pētniekiem norāda, ka tas ir spējīgs piesaistīties cilvēka šūnām, turklāt ir arī noturīgs pret šobrīd pieejamo Covid-19 vakcīnu veicināto aizsardzību.
Gan SARS-CoV-2, gan Khosta-2 ir sarbekovīrusi – viena no bētakoronavīrusu līnijām. Khosta-2 uziets mazajos pakavdeguna sikspārņos (Rhinolophus hipposideros), kas mīt Soču nacionālajā parkā Krievijā. Šīs sugas sikspārņi dzīvo arī Eiropā un Ziemeļāfrikā. Nav skaidrs, vai šis vīruss reālā vidē var dabiskā ceļā tikt pārnests uz cilvēku populāciju, taču laboratoriskos apstākļos secināts, ka tas spēj inficēt cilvēka šūnas.
Tas izmanto to pašu mehānismu, lai piestiprinātos cilvēka šūnām, kā jaunais koronavīruss – tā dēvētos pīķa proteīnus, kas piestiprinās ACE2 receptoriem. Eksperimentā laboratorijā šādā veidā patogēns iekļuva cilvēka aknas šūnās. Kas visvairāk darīja bažīgus pētniekus, ir līdzšinējo Covid-19 vakcīnu ierosinātās imunitātes neefektivitāte. Arī specifiski pret omikrona paveidu radīto vakcīnu rezultātā organismā izstrādātās antivielas nespēja apturēt inficēšanos ar Khosta-2, norāda pētnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
