Kad antibiotikas vairs nestrādā, palīgā nāk fāgi

Dažādu iemeslu dēļ baktēriju gēnos mēdz notikt mutācijas, kas padara tās noturīgas pret antibiotikām, un tieši tā bija noticis ar šo gados jauno pacientu. Ārsti jau bija izmēģinājuši visu iespējamo, un arvien ticamāks sāka iezīmēties pacienta dzīves kvalitātei vistraumējošākais scenārijs – inficētās kājas amputācija, izgriežot arī gūžas kaulu un daļu iegurņa.

Pateicoties nepelnīti piemirstam terapijas veidam – bakteriofāgiem, no šīs izteikti kropļojošās operācijas izdevās izvairīties un jaunais pacients no infekcijas atveseļojās pāris nedēļās, bet jau pēc deviņiem mēnešiem viņam varēja veikt tik nepieciešamo gūžas endoprotezēšanu. Šis ir viens no bakteriofāgu spožajiem veiksmes stāstiem, kur praksē redzama rezultatīvā sadarbība starp Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Bioloģijas un mikrobioloģijas katedru, Karalienes Astrīdas Militāro slimnīcu Beļģijā, Latvijas lielajām klīniskajām universitātes slimnīcām un RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centru.

Bakteriofāgi nav nekas jauns. Tie ir sen zināmi baktēriju vīrusi, kas inficē baktērijas un spēj tās nogalināt, cilvēkam nekaitējot. Pirms attīstījās antibiotikas, baktēriju vīrusu izmantošana infekciju apkarošanā bija pietiekami izplatīta. Taču, tā kā terapija ir sarežģītāka nekā antibiotiku kūres, tad no Rietumu mediķu ikdienas tā ātri pazuda. Tuvākās valstis, kurās saglabājusies fāgu pētniecība un prakse, ir Polija un Gruzija, bet aizvadīto astoņu gadu laikā, pateicoties zinātniskajam darbam RSU laboratorijās, par reģionālu fāgu terapijas centru sāk veidoties arī Latvija. Tas, kā norāda pētnieki, nebūtu iespējams bez augstskolas atbalsta, atsaucīgiem mediķiem lielākajās Latvijas slimnīcās un iepriekš iesāktās sadarbības ar militārās medicīnas ekspertiem Beļģijā.

Mūsdienās, kad antibiotiku rezistence ir izplatīta parādība, šis Latvijā vēl aizvien par eksperimentālu dēvētais terapeitiskais virziens kļūst arvien aktuālāks daudziem pacientiem ar sarežģītām klīniskām situācijām, norāda PSKUS ārsts internists, nefrologs un RSU doktorants Kārlis Rācenis, kurš fāgu izpētei pievērsies savā promocijas darbā. Par pētījumu "Bakteriofāgu terapijas pielietojums militārajā medicīnā" jaunais ārsts saņēmis arī Aizsardzības industrijas gada balvu izglītībā un pētniecībā.

^{Foto: Matīss Markovskis}

Zinot dr. Rāceņa iedziļināšanos fāgos, kolēģi no abu Daugavas krastu lielajām slimnīcām pirms trīs gadiem sākuši viņu uzrunāt par iespējām izmantot bakteriofāgus gadījumos, kad antibiotikas nespēj iedarboties uz infekcijas perēkļiem. Tā bija arī šajā gadījumā, RAKUS infektoloģei, RSU doktorantei Montai Madelānei un ķirurgam Ervīnam Lavrinovičam saskatot iespēju šī pacienta gadījumā izmantot bakteriofāgus. Avarējušais riteņbraucējs nu ir izveseļojies, un šis klīniskais gadījums jau iekļauts starptautiskā zinātniskā rakstā. Līdzīgi klīniskie gadījumi visā pasaulē zināmi ap 10, norāda dr. Rācenis, ilustrējot situācijas unikalitāti.

"Vienlaikus gan fāgi nav arī nekāda panaceja – tas nedarbojas kā "kurmis", ko lej caurulēs un kas vienmēr nostrādā," uzsver dr. Rācenis. Turklāt, atšķirībā no antibiotikām, kuras reizēm var dot visiem nodaļas pacientiem no vienas pudelītes, bakteriofāgu terapija ir stipri individualizēta. "Vienu nevar izmantot visiem – tas ir jāpielāgo, paņemot dažādas kultūras un apmācot noteiktos fāgus iznīcināt konkrēto vīrusu," uzsver profesore Kroiča.

Pateicoties RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centram, katedrai izveidojusies lieliska sadarbība ar Karalienes Astrīdas Militāro slimnīcu Briselē, kur laboratorijās tiek ražoti fāgi pēc tik augstiem sterilitātes principiem, ka tie ievadāmi pat smadzenēs. Beļģi fāgus izmanto gan savos militārās medicīnas pētījumos, gan padalās ar pašmāju un ārvalstu, piemēram, Latvijas, laboratorijām. Briseles kolēģi fāgus rīdziniekiem patlaban nodod zinātniskās sadarbības pamatā. Fāgi laboratorijas Rīgā sasniedz arī no Dž. Eliavas Bakteriofāgu, mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta Tbilisi. RSU pētnieki patlaban testē gruzīnu fāgu iespējamo izmantošanu pacientu ārstēšanā.

Kā norāda profesore Kroiča, četru gadu laikā kopš Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra palīdzēja pirmajam šāda veida pacientam, zinātnieki prasmes izkopuši tiktāl, ka iegūtā preparāta tīrības līmenis ļauj to bez riska pacientam ievadīt intravenozi. Katedrā nostabilizējusies vienota fāgu ekspertu komanda, kurā papildus profesorei Kroičai un doktorantam Rācenim darbojas mikrobioloģe Dace Rezevska un farmaceite Laima Mukāne.

Sadarbība tieši ar militāro slimnīcu šajā stāstā nav nejauša. Bakteriofāgu terapija NATO ietvaros ir būtiska un labi attīstīta, jo vietās, kur noritējuši ievērojamākie nesenie militārie konflikti – Irākā, Afganistānā – pastāv ļoti augsta antibiotiku rezistence, un fāgi nereti ir viens no veidiem, kā saglābt karavīru veselību un dzīvību.

Kā skaidro dr. Rācenis, farmācijas gigantiem fāgu attīstīšana nešķiet interesanta, jo baktēriju vīrusi nemaksā "praktiski neko". "Atšķirībā no antibiotikām, kas var maksāt ap 1000 eiro dienā, pašizmaksa viena pacienta ārstēšanai ar bakteriofāgiem ir ap 50-100 eiro visai terapijai. Līdz ar to, ir lieliski, ka militārā medicīna fāgu attīstīšanā saredz potenciālu. Tās ir labas ziņas ne vien militārpersonām, bet arī pacientam parastajam," norāda Rācenis. Un, kā piebilst RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs, medicīnas zinātņu doktors Ainārs Stepens, "šis nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums, kad militārā joma virza uz priekšu attīstību civilajā jomā".