Suņi lieliski zina, ka saimnieks izjūt stresu. Taču kā?

Jau iepriekš vēstījām, ka suņu oža – to izslavētākā spēja – ir noderīga ne tikai sprāgstvielu vai narkotiku meklēšanā, vai pat Covid-19 pozitīvu cilvēku atrašanā, bet arī ir izskaidrojums tam, kāpēc suņiem daži cilvēki vienkārši nepatīk.

Suņu oža ir tik jutīga, ka tie burtiski var saost arī spēcīgas emocijas. Ja cilvēks ir nobijies, sviedriem izmainās aromāts, un suņi tādējādi saprot, ka kāds ir nobijies. Tāpat suņi labi "nolasa" arī izmaiņas savu saimnieku mīmikā un žestos. Piemēram, suņi-kompanjoni cilvēkiem, kas cieš no smaga posttraumatiskā stresa sindroma, sajūtot izmaiņas saimnieka uzvedībā, bieži mēģina cītīgāk pievērsties saimniekam, lai aizgaiņātu uzmācīgas un destruktīvas domas, pirms tās pārņēmušas prātu.

Nu izrādās, ka ar ožu vien ir pilnīgi pietiekami, lai suns saprastu, ka saimnieks izjūt stresu. Eksperimentā ar četriem suņiem un 36 cilvēkiem kopumā tika veikti 720 ožas testi. No cilvēkiem tika ņemti sviedru un izelpas paraugi gan brīdī, kad viņi bija relaksēti, gan tad, kad izjuta spriedzi un stresu. Četras minūtes pēc šo paraugu ņemšanas dalībniekiem bija jārisina sarežģīti matemātikas uzdevumi, bet pētnieki vienlaikus monitorēja viņu asinsspiedienu, pulsu kā arī iztaujāja par izjūtām uzdevuma laikā. Kad šie parametri liecināja par to, ka cilvēks izjūt lielāku stresu nekā pirms tam, atkal paņemti sviedru un izelpas paraugi.

Pēc tam pie darba ķērās smalkie deguni, un pat pētnieki bija pārsteigti par to, cik precīzi suņi spēj norādīt uz paraugiem, kas paņemti uzdevuma veikšanas laikā, proti, stresa situācijas paraugiem. No 720 testiem 94% gadījumu suņi precīzi atšķīra stresa situāciju paraugus, vēsta "Science Alert".

Būtiski, ka suņi šīs atšķirības spēja noteikt arī tad, ja cilvēks nav suņa saimnieks un tā aromāts nav sunim labi pazīstams. Tātad "stresa" sviedros un izelpā varētu būt tādas ķīmiskas izmaiņas, kas ir universālas un labi atšķiramas visu cilvēku gadījumā.

Jau iepriekš šajā jomā veiktie pētījumi liecināja, ka suņu oža ir viens no būtiskākajiem mehānismiem, kā mūsu mājdzīvnieki "nolasa" emocijas, un šis eksperiments nostiprina šos secinājumus, turklāt papildina mūsu zināšanas ar secinājumu, ka pietiek tikai ar ožu vien.

"Šis pētījums pierāda, ka suņi stresu var saost pēc izelpas un sviedriem, un tas var būt noderīgi, piemēram, apmācot darba vai terapijas suņus," izdevumam "The Guardian" atklāj pētījuma vadošā autore Klāra Vilsone no Karalienes Universitātes Belfāstā, Ziemeļīrijā.