Starptautiski nozīmīgajā vēža agrīnās diagnostikas un profilakses jomā savu vietu spējis izveidot Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts. Ar institūta direktoru, Latvijas Universitātes (LU) profesoru, medicīnas doktoru Mārci Leju žurnāla "Alma Mater" 2022. gada rudens numurā sarunājas Māris Zanders.
Vēlos sākt ar mazliet provokatīvu jautājumu. Ja lasa populārzinātniska līmeņa tekstus, jāsecina, ka tas, ko mēs vispārināti apzīmējam par "vēzi", ir sastopams ne tikai starp zīdītājiem, bet arī plašāk dabas pasaulē. Proti, rodas iespaids, ka vēzis ir neizbēgama evolūcijas mehānismu sastāvdaļa. Ja jūs vispār piekrīt šādai tēzei, vai tas ietekmē mūsu attieksmi pret šo slimību?
Es formulēšu jūsu jautājumā skarto citādi. Skaidrs, ka kopumā saslimstība ar audzējiem, tostarp ļaundabīgiem, pieaug. Jautājums, kā mēs šo raksturlielumu vērtējam. Ja cilvēks dzīvo labāk, ja viņš dzīvo ilgāk un nenomirst no, teiksim, akūtām sirds slimībām, tad galu galā ar kaut kādu slimību viņš, visticamāk, saslimst. Ja cilvēku dzīves ilgums palielinās, tad tas ir tikai loģiski, un tas acīmredzot ir jāpieņem. Tomēr vēlos arī atgādināt, ka attieksme pret diagnozi "vēzis" arī mainās. Agrāk tā nozīmēja faktiski nolemtību, taču nu mēs redzam, ka vēzi dažkārt uztver kā hronisku slimību, kā vienu no daudzajām hroniskajām slimībām. Ir jēdziens, kas gan varbūt nedaudz "griež ausīs", proti, "survivor", "izdzīvotājs". Mēs redzam, ka ir cilvēki, kuriem vēzis ir vai nu izārstēts, vai ir apturēta tā progresēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
