<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@longmaspirit">Long Ma</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Nesen vēstīts, ka pētniekiem paraugos, kas ņemti no dziļa urbuma jūras gultnē, izdevies uziet labi saglabājušos seno DNS. Tas ieskicē stāstu par planētas klimata dinamiku laikā, kad Homo sapiens vēl pa šo zemi nestaigāja, vēsta "Live Science".

DNS nejauši uziets paraugos, kas iegūti 178 metrus dziļā urbumā Skotijas jūrā uz ziemeļiem no Antarktīdas. Izrādījās, ka nogulumu paraugos ir analīzei derīgi DNS fragmenti, turklāt izdevies noteikt arī aptuvenu to vecumu. Senākie fragmenti ir miljons gadu seni. Līdz šim senākie paraugi bija uzieti mūžīgajā sasalumā Arktikā – ap 650 tūkstošus gadu seni.

"Šie fragmenti ir senākie apstiprinātie DNS paraugi," norāda pētījuma vadošā autore – Tasmānijas Universitātes Jūras un Antarktīdas pētījumu institūta zinātniece Linda Armbrehta. Pateicoties videi, kur piekļuva ļoti maz skābekļa, netika klāt ultravioletais starojums un bija zema temperatūra, paraugi saglabājušies pietiekami labi, lai tos varētu sekvencēt.

Globālā sasilšanaAntarktīdaBioloģijaKlimata pārmaiņas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit