Analizējot augsni un Heizena ezera nogulsnes, pētnieki no secinājuši, ka kūstošu ledāju tuvumā vīrusu izplatīšanās risks ir būtiski lielāks. Heizena ezers Kanādā ir lielākais saldūdens ezers uz ziemeļiem aiz polārā loka – tas ir ap 10 kilometrus plats un 70 kilometrus garš. Heizena ezeru klimata pārmaiņas jau būtiski ietekmējušas. 2018. gadā vēstīts, ka temperatūras izmaiņa par vienu grādu pēc Celsija nepilnu 20 gadu griezumā izmainījusi ezera ekosistēmu. Kopš 2007. gada vasarās ledāji, kas "baro" ezeru ar ūdeni, kusa straujāk nekā ziemā spēja atjaunoties. Līdz ar lielāku ledāju ūdens pieplūdumu ezerā nonāca ap 10 reižu vairāk nogulšņu nekā vēsturiski, tādējādi degradējot ūdens kvalitāti un piesārņojot ezeru ar, piemēram, dzīvsudrabu.
Pērn septembrī izdevumā "Nature Climate Change" publicētā pētījumā tika brīdināts, ka atkusnis mūžīgā sasaluma zonā varētu atvērt "bioķīmisku Pandoras lādi". Gan ne plašā mērogā, bet daži precedenti jau ir. Piemēram, 2016. gadā Sibīrijas ziemeļos pēc karstuma viļņa vairāki cilvēki inficējās ar Sibīrijas mēri. Viens bērns gāja bojā. Šīs sērgas uzliesmojums reģionā iepriekš pēdējo reizi bija fiksēts 1941. gadā. Visticamāk, slimība sāka izplatīties pēc tam, kad atkušņa laikā tika atsegts inficēta ziemeļbrieža līķis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
