Pētnieki izanalizēja vairāk nekā pustūkstoti senu DNS paraugu, kas iegūti no apbedījumiem Londonā (vairāk nekā 300 paraugi) un piecās atsevišķās apbedījumu vietās Dānijā (198 paraugi). Paraugi iedalāmi trīs grupās – tie, kas dzīvojuši un miruši pirms pandēmijas, tie, kas miruši mēra laikā, un tie, kas dzīvojuši un miruši laika posmā no 10 līdz 100 gadiem pēc pandēmijas beigām.
"Mēs esam pagātnes pandēmijās izdzīvojušo pēcteči, tāpēc izprast evolucionāros mehānismus, kas palīdzēja mūsu senčiem izdzīvot, ir būtiski ne tikai no zinātniskā skatpunkta. Tas var mums sniegt arī informāciju par ģenētiskiem priekšnosacījumiem, kas padara mūs vairāk vai mazāk uzņēmīgus pret slimībām šodien," raidorganizācijai CNN skaidroja pētījuma līdzautors Luiss Bareiro, Čikāgas Universitātes ģenētiskās medicīnas profesors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
