Krievija aizvadītajās dienās, iespējams, sākusi gatavot augsni jaunai eskalācijai Ukrainā. Proti, sarunās ar vairāku valstu aizsardzības ministriem kā arī ar paziņojumu ANO Drošības padomei Maskava devusi mājienus, ka Ukraina savā teritorijā it kā gatavojoties detonēt tā dēvēto "netīro" bumbu, lai pēc tam vainu noveltu uz Krieviju. Ukraina šos pārmetumus noraida, un arī ASV, Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministri Maskavas apgalvojumus kopīgā paziņojumā noraidījuši kā acīmredzami nepatiesus un iespējamu ieganstu tālākai eskalācijai. Taču kas īsti ir tā dēvētās "netīrās" bumbas? Kaut darīšana ar radioaktīvo piesārņojumu, tās gluži nav kodolbumbas, kā reizēm mēdz kļūdaini uzskatīt.
Protams, arī kodolieroči nav nekas "tīrs" un atkarībā no bumbas tipa, izmantotā radioaktīvā elementa un arī detonēšanas veida ir liela piesārņojuma avots. Visbiežāk ir runa par vai nu detonēšanu simtiem metru augstumā virs zemes, vai zemes līmenī.
Pirmajā gadījumā paša sprādziena viļņa, pārspiediena, intensīvā karstuma nodarītie postījumi būtu plašākā teritorijā. Otrajā gadījumā sprādziena nodarītie postījumi būtu vairāk loklizēti, kaut epicentrā pat ļoti iznīcinoši, kā arī gaisā tiktu "uzrauts" lielāks daudzums materiāla no zemes. Pieņemot, ka izmantots identisks kodolierocis, abos gadījumos bīstamo radioaktīvo izotopu daudzums būtu vienāds – tas rodas no urāna dalīšanās produktiem. Gāzveida radioaktīvos izotopus sauc par radioaktīvajiem aerosoliem, un tos pēc tam plašākā teritorijā var izplatīt vējš un lietus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
