Krievija aizvadītajās dienās, iespējams, sākusi gatavot augsni jaunai eskalācijai Ukrainā. Proti, sarunās ar vairāku valstu aizsardzības ministriem kā arī ar paziņojumu ANO Drošības padomei Maskava devusi mājienus, ka Ukraina savā teritorijā it kā gatavojoties detonēt tā dēvēto "netīro" bumbu, lai pēc tam vainu noveltu uz Krieviju. Ukraina šos pārmetumus noraida, un arī ASV, Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministri Maskavas apgalvojumus kopīgā paziņojumā noraidījuši kā acīmredzami nepatiesus un iespējamu ieganstu tālākai eskalācijai. Taču kas īsti ir tā dēvētās "netīrās" bumbas? Kaut darīšana ar radioaktīvo piesārņojumu, tās gluži nav kodolbumbas, kā reizēm mēdz kļūdaini uzskatīt.
Protams, arī kodolieroči nav nekas "tīrs" un atkarībā no bumbas tipa, izmantotā radioaktīvā elementa un arī detonēšanas veida ir liela piesārņojuma avots. Visbiežāk ir runa par vai nu detonēšanu simtiem metru augstumā virs zemes, vai zemes līmenī.
Pirmajā gadījumā paša sprādziena viļņa, pārspiediena, intensīvā karstuma nodarītie postījumi būtu plašākā teritorijā. Otrajā gadījumā sprādziena nodarītie postījumi būtu vairāk loklizēti, kaut epicentrā pat ļoti iznīcinoši, kā arī gaisā tiktu "uzrauts" lielāks daudzums materiāla no zemes. Pieņemot, ka izmantots identisks kodolierocis, abos gadījumos bīstamo radioaktīvo izotopu daudzums būtu vienāds – tas rodas no urāna dalīšanās produktiem. Gāzveida radioaktīvos izotopus sauc par radioaktīvajiem aerosoliem, un tos pēc tam plašākā teritorijā var izplatīt vējš un lietus.
Savulaik tika teoretizēts arī par tā dēvētajām "sālītajām" kodolbumbām, kur kodollādiņš ir bagātināts ar kādu stabilu izotopu, kas sprādziena brīdī intensīva neitronu starojuma rezultātā kļūst par nestabilu, radioaktīvu izotopu. Piemēram, kobalts-59, kas uzglabāšanas laikā nav kaitīgs, bet kodolsprādziena brīdī kobaltam-59 tiktu pievienots vēl viens neitrons, tādējādi tas kļūtu par radioaktīvo kobaltu-60. Sprādziena brīdī milzīgā karstuma ietekmē šis elements acumirklī iztvaikotu un nonāktu atmosfērā, bet pēc tam kondensētos un atgrieztos uz zemes, piesārņojot plašas teritorijas. Par laimi nav ziņu, ka kāda valsts jebkad būtu uzbūvējusi vai izmēģinājusi "sālītās" bumbas.
Taču šajā gadījumā, izskanot Krievijas apvainojumiem, visdrīzāk ir runa par tām "netīrajām" bumbām, kur nav runa par kodolsprādzienu, bet par konvencionālo bumbu, kas papildināta ar kādu radioaktīvu elementu. Paša sprādziena spēks un nodarītie postījumi šeit nav galvenais – sprādziens ir mehānisms, kā pēc iespējas plašākā teritorijā izkaisīt radioaktīvu materiālu.
Kodolieroča izstrādāšanai nepieciešams augsti bagātināts materiāls. Piemēram, urāna gadījumā dabā sastopams pārsvarā urāna-238 izotops, taču kodolieročiem vajadzīgs urāns-235. Ar bagātinātu urānu saprotam tādu urānu, kas satur urāna-235 izotopu lielākā attiecībā pret urānu-238 nekā tas sastopams dabā. Proti, mākslīgi palielināts urāna-235 izotopa daudzums. Šis urāna bagātināšanas process nav vienkāršs un ir visai laikietilpīgs, bet kodolieročiem derīgs ir vien urāns, kas bagātināts līdz 90 vai vairāk procentiem (proti, kopējā urāna daudzumā ir vismaz 90% urāna-235 izotopa). Pie tā tikt ir ļoti, ļoti sarežģīti.
"Netīro" bumbu gadījumā uzdevums ir daudz vienkāršāks – vajag jebkādu radioaktīvu materiālu, jo galvenais uzdevums ir radīt piesārņojumu, nevis panākt kodolsprādzienu. Te derēs arī tādi radioaktīvi izotopi, kas tiek izmantoti medicīnā staru terapijas iekārtās, piemēram, cēzijs-137. Vai arī izlietotā kodoldegviela no atomreaktoriem. Kaut arī šis materiāls apkārt tonnām vien gluži nemētājas, pie tā tikt tomēr ir vienkāršāk nekā pie 90% bagātināta urāna. Attiecīgi arī "netīro" bumbu izgatavot nav nekas pārāk sarežģīts, ja ir pieeja šiem materiāliem un konvencionālajām sprāgstvielām.
Galvenais šāda ieroča mērķis būtu nevis uzreiz nogalināt lielu skaitu cilvēku, bet gan padarīt noteiktu teritoriju ilgstoši nelietojamu kā bruņotajiem spēkiem, tā arī neapdzīvojamu civiliedzīvotājiem. Atkarībā no sprādziena spēka, izmantotā materiāla daudzuma un tādiem faktoriem kā vēja virziens un stiprums sprādziena brīdī, tie var būt pat vairāki desmiti kvadrātkilometru.
Kas attiecas uz Maskavas apvainojumiem Ukrainai, tad gan Ukraina, gan vairāki eksperti ir izteikušies – Krievija mēdz par saviem nodomiem paziņot, vispirms šajos nodarījumos apvainojot citus. Proti, šie apgalvojumi par Ukrainas puses it kā gatavotu "netīrās" bumbas sprādzienu varētu norādīt uz pašas Krievijas plāniem. Rietumvalstis brīdinājušas, ka arī šajā gadījumā Krievijai jārēķinās ar nopietnām sekām, pat ja nav runa par kodolsprādzienu. "Būs sekas – vienalga, vai runa ir par "netīro" bumbu vai par kodolbumbu," izteicies ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Neds Praiss. Taču pagaidām ASV puse neredzot tiešas indikācijas, ka Krievija pieņēmusi lēmumu izmantot kodolieročus vai radioloģiskos ieročus – "netīrās" bumbas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
