Kaķi var daudz ko – sasmīdināt, izklaidēt, nomierināt, palīdzēt mazināt stresu un iemigt. Izrādās, ka tie var palīdzēt arī atklāt piņķerīgus noziegumus, liecina jauns eksperiments.
Aizvien meklējot jaunus veidus, kā noziegumu izmeklēšanā pierādīt kādas personas klātbūtni vai tieši prombūtni noteiktā laikā un vietā, sava loma var būt arī mājdzīvniekiem. Tie var kalpot kā klusie liecinieki, un šķiet pat nedaudz dīvaini, kāpēc šī ideja kriminālistikas ekspertiem ienākusi prātā tikai tagad. Jā, kaķus un suņus nevar gluži nopratināt, taču to klātbūtne arī var kalpot par pierādījumu avotu, raksta "Science Alert".
Flindersa Universitātes (Austrālija) pētnieki lūkoja noskaidrot, vai un cik daudz ģenētiskās informācijas par telpā pabijušiem cilvēkiem varam iegūt, ņemot paraugus no kaķu kažoka. Līdz šim mājdzīvnieku loma cilvēku DNS pārnesē pētīta visnotaļ maz.
"Mūsu mīļdzīvnieki var būt ārkārtīgi būtisks faktors, lai noteiktu mājsaimniecības iemītnieku klātbūtni un darbības, kā arī vai namā pabijuši kādi viesi," vietnei "Science Alert" klāsta viena no pētījuma autorēm, kriminālistikas eksperte Heidi Monkmena.
Mūsdienās DNS sekvencēšanas tehnoloģijas ir tik attīstītas, ka reizēm pietiek vien ar pavisam niecīgu paraugu. Cilvēkam pat nav jāpieskaras kādai virsmai, lai atstātu sava ģenētiskā materiāla pēdas – šad tad var pietikt arī ar ādas šūnām vai vienu pašu matu, kas nokritis zemē, ejot cauri istabai.
Monkmena ar kolēģiem aicināja pētījumā piedalīties 15 mājsaimniecībām, kopumā 20 kaķiem un to saimniekiem. Viens no mājsaimniecību iemītniekiem bija nepilngadīgs bērns, un no viņa DNS paraugi ņemti netika. Mājsaimniecības iemītniekiem turklāt bija jāaizpilda anketas, atbildot uz jautājumiem par to, cik bieži viņi ikdienā pieskaras kaķiem.
80 procentos gadījumu jeb no 16 kaķu kažokiem bija iespējams viegli iegūt paraugus, kas derīgi DNS analīzei. 70 procentos gadījumu sekvencētie dati bija interpretējami gana detalizēti, lai sasaistītu paraugu ar konkrētu cilvēku. Protams, lielākā daļa cilvēka DNS paraugu liecināja par kontaktu ar mājsaimniecībā mītošajiem. Taču divos gadījumos atrasts neidentificēts DNS – tā kā konkrētie kaķi dzīvoja mājā, kurā bija bērns, no kura paraugi ņemti netika, tas arī ir visticamākais izskaidrojums. Taču vēl vēl četru kaķu kažoks glabāja neidentificētu cilvēka DNS, kas nebija saistāms ar nevienu no konkrētās mājsaimniecības. Turklāt šajos gadījumos mājsaimniecībās citi cilvēki nebija viesojušies iepriekšējo divu dienu laikā pirms eksperimenta.
Kā tieši svešinieku DNS nonācis uz kaķa kažoka – vai saglabājies gana ilgi kopš pēdējiem ciemiņiem, vai nonācis tur, kaķim ar sānu noberžoties gar kādu priekšmetu – nav zināms. Taču šie rezultāti liecina, ka uz mājdzīvnieku ķermeņa saglabājušies DNS paraugi kādreiz var palīdzēt noraidīt vai apstiprināt kāda cilvēka klātbūtni nozieguma vietā.
Pētījums publicēts izdevumā "Forensic Science International: Genetics Supplement Series".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
