'Ja planēta sasilst, kāpēc maijā snieg?' – zinātnieki atspēko Latvijas politiķu tvītus  (11)

Kaut šobrīd Latvijā ir kārtīga ziema, ieraksts tapa novembra sākumā – laikā, kad viens pēc otra krita vairāki nacionālie siltuma rekordi, temperatūrai pakāpjoties arī virs +10 grādiem. Klimata zinātnieki norāda, ka šādas laikapstākļu anomālijas nākotnē varam sagaidīt arvien biežāk.

Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga savā darba ikdienā strādā pie risinājumiem, kas ilgtermiņā ļautu veidot labāku nacionālo klimata un enerģētikas politiku. Savukārt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Kristaps Lamsters pabijis zinātniskajās ekspedīcijās vairākās vietās, kur klimata krīzes ietekme izpaužas visstraujāk – polārajos reģionos gan planētas dienvidu, gan ziemeļu puslodē.

Pirms raidījuma ieraksta ātri apkopojām dažus no biežāk izskanējušiem klimata pārmaiņu noliedzēju argumentiem, kurus tad lūdzām skaidrot ekspertiem. Tostarp uzskatāmi piemēri bija arī esošo un bijušo Saeimas deputātu sociālo mediju kontos. Piemēram, kāds deputāts pauda pārsteigumu par cilvēku faktora piesaukšanu pašreizējā klimata krīzē, jo arī uz Marsa un pat Urāna klimats taču mainās. Cits tautas priekšstāvis savukārt paironizēja, ka sniegotajās maija dienās kaut kā nevienu nedzird piesaucam it kā notiekošo planētas sasilšanu.

Nesen arī popkultūrā apspēlēts zinātnes noliegšanas jautājums – filmā "Don't Look Up" asteroīds, kas draud satriekt Zemi, izmantots kā metafora draudošajām klimata pārmaiņām. Gluži kā filmā neviens neticēja, ka dzīvībai uz Zemes draud eksistenciālas briesmas, līdz brīdim, kad jau bija par vēlu, arī šajā gadījumā eksperti mēdz brīdināt – daļa sabiedrības dzīvo ar galvu smiltīs, jo tā ir ērtāk. Un strauji tuvojas mirklis, kad iespēja novērst aizvien postošākas un postošākas sekas būs nogulēta.

Profesore Blumberga uzsver, ka šajā kinolentē vitāli svarīgs stāsta elements bija arī politikas veidotāju atainotā uzvedība, kuri izvēlas brīdinājumus ignorēt un nepieņemt nepatīkamus lēmumus šodien, lai izvairītos no katastrofas nākotnē. "Izmantoju līdzību ar cunami. Ja jūs sēžat siltā pludmalē pie zilas jūras, un jums kāds saka, ka tuvojas cunami, visdrīzāk jūs turpināsiet sēdēt krēslā. Lielākā daļa pat tad, kad ierauga to cunami, turpina sēdēt. Tad, kad cunami ir virs galvas, beidzot paķer krēslu un kaut kur skrien. Un tad jau ir par vēlu." Jāsaprot gan, ka šāda nespēja saskatīt problēmu, ir tīri cilvēciska. "Kā es varu baidīties no kaut kā, ko nekad neesmu redzējis? Kāpēc man baidīties?"

Taču pētījumi rāda, ka situācija pasliktinās. Par to, ka klimats mainās, turklāt šobrīd tas notiek straujāk nekā prognozēts, šaubu vairs nav. Datiem nav ideoloģijas, un absolūtais vairākums publicēto klimata zinātnieku apstiprina, ka planēta sasilst.

Otrkārt – tieši šādas anomālijas arī ir apliecinājums klimata pārmaiņām.

"Tieši tur jau ir tās klimata pārmaiņas. Mums ir bijis salīdzinoši ieturēts klimats, pie kura esam pieraduši. Un tad pēkšņi ir ilgi sausuma periodi vai stiprs sals, vai ekstremāli karstuma viļņi, spēcīgākas viesuļvētras. Tieši tās ir klimata pārmaiņu sekas, kuras mūsdienās izjūtam visvairāk," bilst Lamsters.

Tā ir taisnība, ka Zemes ģeoloģiskajā vēsturē ir bijuši arī siltāki periodi par pašreizējo. Un arī aukstāki. Zemes klimats tik tiešām gadu miljonu un miljardu laikā ir mainījies. Un šo argumentu bieži klimata krīzes apšaubītāji izmanto, lai uzsvērtu, ka pie pašreiz notiekošā mūsu darbības nav vainojamas. Šī brīža klimata pārmaiņās neesot būtiska antropogēnā jeb cilvēku darbības faktora.
"Pirms trim miljoniem gadu bija tuvākais periods, kad temperatūra bija tāda, kāda tā faktiski būs šī gadsimta laikā," zina teikt Lamsters. Mūsdienu metodes zinātniekiem ļauj ļoti detalizēti izšķirt, kādi faktori virza klimta pārmaiņas – tie ir gan vulkānisms, gan solārie faktori jeb Saules ciklu ietekme, gan citi. "Tie veido dabisko fonu, kas mainās pavisam nedaudz. Par visām pārējām izmaiņām varam pavisam droši apgalvot, ka tas ir cilvēka ietekmes rezultāts. To var pateikt visi zinātnieki pasaulē, kas nav pseidozinātnieki," uzsver Lamsters.

"Var būt, ka ir daži zinātnieki, kurus sponsorē fosilās degvielas bizness. Tur arī viedoklis ir citāds, bet tos vajadzētu nodalīt – tā ir īpaša suga ar cilvēkiem, kas tādā veidā pelna iztiku," piebilst Blumberga.

Vai ierobežot sasilšanu līdz pusotram grādam salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni vēl ir sasniedzams mērķis? Ja planēta sasils par diviem grādiem līdz gadsimta beigām, kas notiks ar Latviju? Vai mums ir plāns B? Par to vairāk vari uzzināt, klausoties "Zinātne vai muļķības" ierakstu platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un "Podbean".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".