"Zinātne ir neražu kopa. Skaidrs, ja zinātnē viss veiktos, tad tās vairs nebūtu," atklājot "Zinātnes kafejnīcu", kurā šoreiz tika iztirzāti zinātnieku neražu stāsti, uzsvēra pasākuma vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) profesors Ivars Austers.
Domājot par "Zinātnes kafejnīcas" tēmu, kas pēc Covid-19 pauzes atgriezās pie zinātnes entuziastiem, organizatori nolēma izcelt zinātnieku cilvēcisko pusi – jā, kļūdās arī zinātnieki, turklāt zinātne pamatā ir ķezu stāsts, kā to savā uzstāšanās laikā uzsvēra LU rektors Indriķis Muižnieks.
Stāsti, kas izskanēja "Zinātnes kafejnīcā", bija tik amizanti, ka tos nemaz nevar aprakstīt, tos jānoklausās pašam, jo katram stāstam svarīgs gan konteksts, gan intonācija un veids, kā tas pasniegts.
Neražu stāstos dalījās pieci izcili savas nozares zinātnieki. LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks stāstīja par kāmjiem, kas "dzīvē nāk līdzi", karnevālu, kura dēļ Ķelnes Universitātes Ģenētikas institūtā nācās uzkavēties dažus gadus ilgāk, un šūnām, kas zinātnes vārdā nestāvēja uz Polijas un Lietuvas robežas četras dienas garā rindā.
Kvantu fiziķis un LU profesors Vjačeslavs Kaščejevs klātesošos izklaidēja ar stāstu par "saķeršanos" ar fiziķi Jūliju Nazarovu, skaitļiem, ko nekad nevajag rakstīt "uz duročku" un morāli: labāk es jums stāstu par kvantu fiziku!
Tradicionālās kultūras pētniece, LU profesore Janīna Kursīte-Pakule atminējās pārpratumus, kas radušies folkloras ekspedīciju laikā: iestigušām mašīnām, sirsnīgu recidīvistu un dzērāju stāstiem, kas top, tikai kopā sadzerot.
Polārpētnieki Kristaps Lamsters un Jānis Karušs pastāstīja, kādas ķibeles var gadīties ekspedīcijās Arktikā un Antarktikā, atminējās par sarunām miglā ar akmeni un sniedza padomus, kā ar "makgaivereni" var novērst tulznas.
Tomēr pa vidu visām neražām ir skaisti piedzīvojumi. Kā atzina Janīna Kursīte-Pakule: "Ekspedīcijas atslēgas vārds ir "mīlestība". Nav ceļa uz laimi, pats ceļš ir laime."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
