Cilvēku un suņu draudzība varētu būt sākusies senāk, nekā zinātnieki domājuši  (2)

Šo kaulu alā Basku zemē, Spānijā, atrada 1985. gadā. Ar radioaktīvā oglekļa datēšanu noteikts, ka tas ir no 17 096 līdz 17 410 gadus sens. Tātad – dzīvnieks pa šo zemi staigājis vēl vairākus gadu tūkstošus pirms pēdējā ledus laikmeta beigām. Ar kaula vecumu vien nekas nav pateikts – pētniekiem bija jāveic rūpīga analīze, lai noteiktu, ka tas tiešām ir suņa jeb Canis familiaris pleca daļas kauls, nevis suņu priekšteču Canis lupus mirstīgās atliekas. Basku zemes Universitātes antropologs un Monserats Hervela un viņa vadītā komanda ir visnotaļ pārliecināti, ka šis tiešām ir suņa kauls – par to liecina gan ģenētiskā, gan morfoloģiskā jeb kaula formas analīze.

^{Foto: Montserrat Hervella, AsierSan-Juan-Nó et al. / Journal of Archaeological Science: Reports}

Kā jau minēts, pētnieki aizvien cītīgi debatē, cik sen tad suņi īsti uzskatāmi par atsevišķu sugu. Daži min pat 100 tūkstošus gadu senu pagātni, taču vairums pētnieku uzskata, ka suņu piejaucēšanas process norisinājies pirms kādiem 20 līdz 40 tūkstošiem gadu. Iespējams, pašā sākumā tas pat sācies ne pēc cilvēku, bet vilku "iniciatīvas", kad tie sākuši dzīvot tuvu cilvēku apmetnēm. Viens no šīs idejas proponentiem ir biologs Reimonds Kopingers: "Cilvēki sāka organizēties pastāvīgās apmetnēs – ciematos, kur uzturējās ilgāku laiku. [..] Kad cilvēki ilgāku laiku dzīvo vienā un tajā pašā vietā rodas atkritumi – tostarp kanalizācijas, bet arī pārtikas pārpalikumi. Lietas, kuras cilvēki neēd, lietas, kas sabojājušās." Viņš uzskata, ka šie atkritumi piesaistījuši žurkas, putnus un, jā, arī vilkus.

Līdz šim senākais atrastais suņa kauls bija no 14 līdz 15 tūkstošus gadu senas pagātnes. Jaunais atklājums jau ar "cietiem pierādījumiem" pamatotu cilvēku un suņu draudzību pavirza vēl par diviem gadu tūkstošiem senākā pagātnē. Šie rezultāti vedina domāt, ka vilku domestifikācija sākusies agrāk, nekā līdz šim domāts. Vismaz Eiropas rietumos, kur saskarsme starp paleolīta medniekiem-vācējiem un dzīvniekiem, tostarp vilkiem, varētu būt notikusi vietās, kur ledāji sākuši atkāpties, spriež pētījuma autori.