Ilustratīvs attēls. <a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@gabrielle_ellecreative">Gabi Scott</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Šī sen izmirušā posmkāja fosilija izrakumos Ķīnā uzieta jau pirms gandrīz 40 gadiem – 1984. gadā. Taču atradums aizvien sniedz pētniekiem jaunas zināšanas par dzīvības evolūciju. Tikai pavisam nesen atklāts, ka fosilija slēpj senas nervu sistēmas un smadzeņu paliekas. Un tās ir iespaidīgus 525 miljonus gadu senas.

"Cik mums zināms, šīs ir senākās fosilizētās smadzenes," Arizonas Universitātes vietnē citēts pētījuma vadošais autors un neirozinātnieks Nikolass Strausfelds.

Nervu sistēmas un pirmo smadzeņu evolūcija ir interesants pētījumu lauks. Konkrēti par posmkājiem un to uzbūvi jau kopš 19. gadsimta zoologi cītīgi debatējuši. Kā norāda pētījuma līdzautors Frenks Hirts, 1880. gados dabas pētnieki, pievēršot uzmanību posmkājiem tipiskajai, segmentētajai ķermeņa uzbūvei un arī segmentētajai galvas uzbūvei, tostarp secinājuši, ka galva posmkājiem ir vien segmentētā ķermeņa pagarinājums. Debatēm par dažādu posmkāju grupu īpatņu galvas segmentēto uzbūvi un šo grupu evolucionārajām sakarībām veltīts prāvs skaits zinātnisku publikāciju. Arī "Vikipēdijā" izvērsts šķirklis veltīts tā dēvētajai pomkāju galvas uzbūves problēmai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!