Skaudra mājsēdes blakne – pusaudžu smadzenes fiziski novecojušas straujāk  (3)

Pētījumu veikuši prestižu augstskolu zinātnieki – komanda, kurā apvienojās Stenforda Universitātes un Kalifornijas Universitātes gaišie prāti. Iepriekš veikti pētījumi jau pierā'dijuši, ka pandēmija un tās dažādās blaknes – ierobežojumi, mājsēdes un samazinātas iespējas socializēties – pamatīgi iedragājušas jauniešu mentālo veselību un labklājību. Taču izrādās, ka pandēmijas ierobežojumu sekas ir fiksējamas arī fiziski.

Kā jau minēts, sākotnēji bija plānots pētīt pusaudžu depresiju pubertādes laikā, un pētījums sākts vēl pirms pandēmijas – laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam. Veikta magnētiskās rezonanses skenēšana 81 bērnam. Otrai grupai skenēšana veikta jau pandēmijas laikā – posmā no 2020. līdz 2022. gadam, bet periodā, kad pirmie stingrie ierobežojumi bija veigušies.

Pēc tam pētnieki abu grupu datus salīdzināja, ņemot vērā arī tādus faktorus kā dzimumu, vecumu, pubertātes posmu, etnisko izcelsmi, sociāli ekonomisko vidi, kādā bērns audzis. Tāpat vērtēts, vai bērni pirms pandēmijas bija pakļauti paaugstinātam stresam.

Smadzeņu skenēšana apliecinājusi – otrajai grupai bija paātrināti tie procesi, kas tiek saistīti ar smadzeņu novecošanos. Piemēram, smadzeņu garoza straujāk kļuva plānāka, turpretī amigdalas jeb mandeļveida kodola un hipokampa tilpumi pieauguši. Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku darbā "Galvas smadzeņu normālās un patoloģiskās novecošanās izpausmes" rakstīts, ka hipokampam ir daudzveidīgas funkcijas galvas smadzenēs – tas tostarp atbildīgs par vairākām kognitīvajām funkcijām. Zīmīgi, ka hipokampa samazināšanos saista ar dažādu kognitīvo funkciju pasliktināšanos pacientiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem un Alcheimera slimību, un šo smadzeņu apgabalu tilpuma sarukumu parasti fiksē gados vecākiem cilvēkiem.

Ko tas nozīmē pētīto jauniešu kontekstā, kuriem mandeļveida kodols un hipokamps pēc mājsēdēm straujāk pieaudzis tilpumā nekā vienaudžiem pirmspandēmijas grupā? Darba autori raksta, ka tas var būt paātrinātas smadzeņu nobriešanas indikators – un te būtiski tomēr nošķirt vārdu "novecošana" un "nobriešana" nozīmi. Proti, kaut var teikt, ka pētītajai grupai smadzenes straujāk novecojušas, tas šoreiz nav tādā izpratnē kā gados vecākiem pacientiem, kuriem mandeļveida kodola un hipokampa tilpums sarūk. Te pubertātes vecuma jauniešiem vērojams pretējs efekts.

Pētījuma autori min, ka viens gads ar dzīvi ierobežojumos novedis pie tā, ka pēc ierobežojumiem pētīto jauniešu smadzenes nobriedušas apmēram par trim gadiem straujāk.

Šis pētījums gan nevar sniegt atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Piemēram, vai šīs izmaiņas ir pagaidu vai pastāvīgas, raksta "Science Alert". Tāpat arī grūti prognozēt, vai un kādas garīgās veselības problēmas nākotnē var piemeklēt jauniešus šo izmaiņu rezultātā.

"Vai viņu hronoloģiskais vecums ar laiku "noķers" viņu "smadzeņu vecumu"? Ja viņu smadzenes uz palikšanu ir "vecākas" par hronoloģisko vecumu, nav skaidrs, pie kādiem iznākumiem tas var novest nākotnē," spriež viens no darba autoriem, Stenforda Universitātes psihologs Īans Gotlībs.
Viņš ar kolēģiem šo darbu turpinās, ievācot datus par šiem jauniešiem arī turpmāk un vērojot, kādas izmaiņas viesusi mājsēžu pieredze.

Viss pētījums lasāms, klikšķinot šeit.