Redzes pārbaude
Vai esi dzirdējis, ka ar redzes vingrinājumiem var ne tikai saudzēt acis, bet pat izārstēt tuvredzību vai astigmatismu? Ļoti iespējams, ka šiem uzskatiem "kājas aug" ASV oftalmologa Viljama Beitsa teorijās. Taču – cik daudz Beitsa teiktais saskan ar mūsdienu redzes zinātnes atklājumiem, un kas no tā tomēr ir mīts? To šajā rakstā palīdz izskaidrot Latvijas Universitātes optometristes Svetlana Semjonova un Aiga Švede.

Redze ir viena no piecām maņām, ar kuras palīdzību cilvēks uztver apkārtējo pasauli, spēj noteikt formu, lielumu, krāsu, attālumu, orientēties telpā. Jau sensenos laikos cilvēks izmantoja redzi, lai meklētu pārtiku, medītu un pamanītu uzbrucējus, kur dominēja skatīšanās lielos attālumos. Līdz ar to redzes sistēmai bija jāspēj ātri pielāgoties dažādiem attālumiem. Mūsdienās redze aizvien vairāk tiek izmantota dažādas informācijas uzņemšanai, kas ir izvietota tuvos attālumos. Tas nozīmē, ka cilvēka redzes sistēmai nu jau jāspēj nodrošināt labu redzes kvalitāti vienā attālumā.

Pēc "DataReportal.com" datiem visā pasaulē cilvēki vidēji pavada sešas stundas un 57 minūtes dažādu ekrānu priekšā, no kurām trīs stundas un 43 minūtes cilvēks skatās mobilajā telefonā. Ilgstoša ekrānu lietošana vienā attālumā var radīt vairākas sūdzības kā acu nogurumu, acu sāpes, redzes diskomfortu (miglaina, neskaidra redze), grūtības fokusēties (pārnest skatienu no tāluma uz tuvumu), apsārtušas acis un acu asarošanu. Papildus savu lomu nospēlē arī tādi faktori kā nepietiekams telpas apgaismojums, nepareizs darba režīms, acu muskuļu pārslodze intensīva tuvuma darba dēļ, psihosociālā un emocionālā spriedze. Tādēļ aizvien populārāk kļūst meklēt dažādus rīkus, kā mazināt šīs pastiprinātā tuvuma darba radītās sūdzības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!