Daudzi mājdzīvnieku īpašnieki piekritīs, ka mūsu emocionālā saikne ar dzīvnieku var būt līdzvērtīga saiknei ar citiem cilvēkiem, un tam ir pamatojums arī zinātniskos pētījumos. Galvenās šīs emocionālās pieķeršanās "receptes" sastāvdaļas ir – mēs uztveram otru cilvēku kā komforta avotu, uz kuru var paļauties. Mēs meklējam šo cilvēku kompāniju tad, kad esam nomākti vai izjūtam stresu. Mēs viņu klātbūtnē jūtam prieku, bet prombūtnes laikā pēc viņiem ilgojamies. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka līdzīgi veidotas mūsu attiecības ar mājdzīvniekiem.
Taču ir arī sarežģījumi. Dažas cilvēku grupas ar lielāku varbūtību izveidos ļoti ciešas un intīmas saiknes ar saviem mājdzīvniekiem. Tie ir vientuļi seniori, cilvēki, kuri piedzīvojuši nodevību un vīlušies citos cilvēkus, kā arī cilvēki, kuriem dzīvnieki vajadzīgi kā pavadoņi (piemēram, vājredzīgi cilvēki – red.).
Pētnieki arī noskaidrojuši, ka par ciešajām saiknēm ar pūkainajiem, spalvainajiem vai zvīņainajiem kompanjoniem ir jāmaksā skaudra cena – mēs ļoti pārdzīvojam mājdzīvnieku nāvi. Turklāt dažos aspektos šie pārdzīvojumi ir unikāla pieredze, kādu neizjūtam cilvēka nāves gadījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
