Laiks ir viena dīvaina padarīšana. Laiks filozofijā un laiks fizikā var būt dažādas lietas. Kur nu vēl laiks gramatikā vai laiks aiz loga, ārā. Daži fiziķi pat uzskata, ka tādiem jēdzieniem kā pagātne un nākotne nav īpašas nozīmes. Taču, lai kā arī būtu, mēs laiku mērām un visbiežāk ar to saprotam intervālu starp diviem notikumiem. Starp brīdi, kad sākāt lasīt šo rakstu, un brīdi, kad pabeidzāt (cerams), pagāja tik un tik ilgs laiks. Taču arī laika mērīšana ir gana dīvaina lieta – pilna dažādu izaicinājumu. Viens no tiem: kā salāgot pasaules pulksteņus ar Zemes rotācijas untumiem. Līdz šim tos ik pa laikam pieregulēja, balstoties uz superprecīzu atompulksteņu datiem. Taču šoruden pēc gadiem ilgas spriešanas beidzot nolemts – no 2035. gada vienkārši ļausim visam notikt. Vismaz uz kādu laiku. Ko tas nozīmē? Vai laiks "aizpeldēs" tik ļoti šķērsām, ka kādā jaukā dienā saule lēks deviņos vakarā?
Laika mērīšana ir gana dīvaina lieta – pilna dažādu izaicinājumu. Viens no tiem: kā salāgot pasaules pulksteņus ar Zemes rotācijas untumiem. Līdz šim tos ik pa laikam pieregulēja, balstoties uz superprecīzu atompulksteņu datiem. Lai gan Zeme ir visnotaļ labs laikrādis, kopš atompulksteņu ēras sākuma ļoti precīzi zinām – vairums solāro dienu ir nedaudz garākas vai īsākas, nekā rāda pulksteņi.
Bet kas to būtu domājis, ka planētas spējīgākos tehnoloģiju uzņēmumus var tik ļoti biedēt viena "lieka" sekunde, ko pēc vajadzības jau kopš 1972. gada pievienojam pulksteņiem, balstoties uz atompulksteņu rādījumiem? Taču, kā bloga ierakstā atzina "Meta" inženieri Oļegs Obļeuhovs un Ahmads Bjagovi, katra "liekā" sekunde ir kā dadzis pēcpusē tiem, kas menedžē datorsistēmu infrastruktūru.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
