'Simpsoni' prognozē precīzāk par astrologiem? 'Zinātne vai muļķības' pēta horoskopus  (4)

Tam, kāpēc daļa cilvēku arī mūsdienās tic astroloģijai un uzskata šai praksei piedēvētās spējas par īstām, pamatā ir dažādu faktoru kopums. Te "pievilkt" klāt var ne vienu vien argumentācijas kļūdu. Atsaukšanās uz tradīcijām – kaut kas ir patiess tikai tāpēc, ka sens un "mūsu senči tā darīja un tam ticēja gadsimtiem ilgi". Vai post hoc ergo propter hoc – maldīga cēloņsakarību meklēšana jeb uzskats – ja notikums A sekoja notikumam B, tad A noteikti ir cēlonis notikumam B. Astroloģijas kontekstā vēlāk notikušu incidentu vai personības iezīmju pamatošana ar iepriekšējiem notikumiem – konkrētu debess ķermeņu izvietojumu. Un, protams, apstiprināšanas nosliece ("confirmation bias") jeb tikai savus iepriekšējos uzskatus atbalstošas informācijas ņemšana vērā, faktu "piemeklēšana" pārliecībai. Astroloģijas kontekstā – ja cilvēks no sirds tic horoskopiem, no 10 horoskopā prognozētajām lietām var piepildīties tikai viena. Pārējās deviņas tiks ignorētas, un cilvēks "pieķersies" tikai tai vienai, kas īstenojās dzīvē, paziņojot, ka "horoskops to prognozēja".

Par to, kāda ir astroloģijas funkcija mūsdienu cilvēka dzīvē un kāpēc horoskopiem aizvien nopietni tic ap 10% Latvijas iedzīvotāju, diskutējam ar dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu un informācijas uztveres pētnieku Mārtiņu Priedolu.

Bez šaubām, debess ķermeņi mūsu dzīvi ietekmē. Tikai ne tādā veidā, kā to apgalvo astrologi. Mēness ir atbildīgs par plūdmaiņām Zemes okeānā, un bez Saules mēs vispār te nebūtu. Tomēr astronomija un astroloģija ir tālu viena no otras. Kāpēc nākotnes zīmēšana debesīs, pat ja jebkas spētu paredzēt nākotni, ir veltīgi pūliņi?

Atcerēsimies, ka gaismai līdz mums jāmēro tāls ceļš. Tuvākā zvaigzne (ja neskaita Sauli), ir Proksima Centaura. Un arī tās gaisma līdz mums ceļu mēro četrus gadus. Kur nu vēl no Sīriusa un daudz tālākām zvaigznēm. Mūsu galaktika – Piena Ceļš – vien ir 100 tūkstošus gaismas gadu liela no malas līdz malai.

"Ja runājam par astroloģiju kā tādu, šis domāšanas veids ir visai egocentrisks. Mani – mazo cilvēku – ietekmē Sīriuss. Tā ir zvaigzne, kas ir apmēram astoņu gaismas gadu attālumā, ja nemaldos. Līdz ar to Sīriusa gaisma, ko šodien redzam, ir aptuveni astoņus gadus veca. Pēc būtības šie debess ķermeņi ir tik tālu, ka mēs novērojam tos pagātnē," atgādina Priedols (attēlā).

Laikā, kad dzima astroloģija, tā bija protoreliģija – spīdekļi debesīs bija dievi. "Tie ir mūsdienu reliģiju aizmetņi, kuri notikumus cilvēka dzīvē un ikdienā mēģina skaidrot ar pārdabiskām būtnēm, kas kustas debesīs. Toreiz nekā labāka nebija," bilst Hiršs. Kā debess ķermeņi varētu ietekmēt mūsu dzīves? Var minēt, piemēram, gravitāciju. Taču tādā gadījumā "jebkuram objektam šajā telpā ir daudz lielāka ietekme nekā zvaigznei tūkstošiem gaismas gadu attālumā," norāda Hiršs.

Interesants ir arī arguments par Zemes rotācijas ass precesiju. Tā notiek ļoti lēni, kopējais cikls ir aptuveni 25,8 tūkstoši gadu, attiecīgi novirze pa vienu grādu ir reizi aptuveni 72 gados. Precesijas dēļ no mūsu skatpunkta pamazām mainās arī zvaigžņu izvietojums debesīs. Tieši tāpēc arī tava horoskopa zīme, iespējams, gluži nav tā, kuru tu domā. Padzīvojoties astronomisko simulāciju lietotnē "Stellarium", šo varam uzskatāmi novērot. Saskaņā ar rietumu astroloģijas praksi, 22. augustā beidzas Lauvas zīme, un 23. augustā Saule ieiet jaunavas zīmē. Pirms trim tūkstošiem gadu tā arī bija.

Patinam pulksteni līdz mūsdienām un redzam, ka 2022. gada 23. augustā Jaunavas zvaigznājs tajā pašā laikā vēl ir zem horizonta. Precesijas dēļ tie piecu tūkstošu gadu laikā ir krietni pārbīdījušies.

Protams, astrologi bieži mēdz apgalvot, ka šos faktorus ņem vērā, veidojot prognozes. Taču tas nenozīmē, ka astroloģija strādā.

Ja pārzinām fiziku, ir visai viegli aprēķināt un prognozēt – tik un tik liela un smaga bumba, mesta tādā un tādā leņķī un ar tādu un tādu ātrumu, piezemēsies noteiktā vietā. Atkārtojot to pašu, tā piezemēsies turpat. Pamainot kādu no parametriem, formulas palīdzēs precīzi prognozēt, kur bumba piezemēsies, ja metīsim to divreiz stiprāk.

Taču no astroloģijas prognozēm nekādu precizitāti varam nesagaidīt. Tās pārsvarā būs tik nekonkrētas, lai pateiktu visu, bet nepateiktu neko. Analoģijā ar bumbu šī prognoze būtu apmēram tāda – ja bumba tiks uzmesta gaisā, tā piezemēsies. To varam secināt ar pavisam vispārīgām zināšanām par to, ka atrodamies uz Zemes un tai ir savs pievilkšanas spēks. Mums nav jāzina nedz bumbas ātrums, nedz lidojuma trajektorija, lai šādu prognozi izdarītu.

Līdzīgi ir ar zvaigžņu "lasītājiem". Neviens astrologs nepateica, ka 24. februārī agrā rītā ar raķešu apšaudēm sāksies pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču pietiekami daudzi norādīja, ka nākamajā gadā pasaulē gaidāms liels saspīlējums un iespējami konflikti (kurā gadā gan kaut kur pasaulē nenotiek kāds konflikts?). Drosmīgākie runāja jau nedaudz konkrētāk un prognozēja, ka konflikti var uzliesmot mums kaimiņos. Tie, kas tic astroloģijai, apgalvos – šie astrologi paredzēja karu! Taču šādu spekulāciju varēja izteikt jebkurš, vienkārši ņemot par pamatu to, ka jau vairākus mēnešus iepriekš Krievija koncentrēja lielus spēkus Ukrainas pierobežā.

Kaut latviešu valoda šim sarunu botam nav "dzimtā" un angliski tas runā daudz veiklāk, palūdzu astrologa lomā iejusties arī "OpenAI" izstrādāto "ChatGPT". Jāņem gan vērā, ka šim valodas datormodelim nav tiešas piekļuves internetam un pašai svaigākajai informācijai.

Cilvēki mēdz iet pie astrologiem tad, kad ir kādas problēmas. "Ja kaut kas ir noticis, saruna bieži vien sākas ar jautājumu – par ko runāsim? Par attiecībām, par darbu, par karjeru? Tu jau iedod astrologam aizmetņus, pie kā pieķerties. Ir bijuši gadījumi, kad pie astrologa aiziet skeptiķi un nedod nekādus aizmetņus, un tad arī šo nākotni "pareģot" kļūst pavisam grūti, ja tu neiedod nekādu informāciju un nekādā veidā nereaģē uz to, ko tev pasaka," bilst Hiršs. Viņš atminas, ka jaunībā arī aizvests pie astrologa, lai tad uzzinātu, ko tālāk darīt. "Protams, runājām par studijām, jo tas man tobrīd bija aktuāli. Astrologs teica, ka es varētu studēt Anglijā vai Francijā. Nu, es studēju ASV, tā kā man kaut kā nepiepildījās prognoze."

Taču, ja astrologs būtu teicis, ka Mārtiņš Hiršs (attēlā) studēs nevis Anglijā vai Francijā, bet gājis drošāko ceļu un teicis vienkārši "ārzemēs" – paskat'! Prognoze būtu piepildījusies.

Mārtiņš Priedols norāda – astroloģijai vairāk uzticas cilvēki, kuriem ir pārdzīvojumi vai resursu trūkums. Cilvēki vairāk sāk ticēt laikā, kad ir krīzes, kaut vai tajā pašā Covid-19 pandēmijas laikā. "To ir viegli izprast – krīzes situācijā vai pie lēmumu pieņemšanas, mums ir maz resursu. Tērēt ilgstoši laiku un līdzekļus pie psihoterapeita un saprastu, ko darīt, vai iedziļināties kādu problēmu skaidrojumā ir daudz grūtāk nekā saprast, ka viss būs labi, "tev tikai šodien jāuzmanās, lai nepieņemtu kļūdainu lēmumu". Šī frāze man ļoti patīk – tikai nepieņem kļūdainu lēmumu! Ko tas pareģo? Tur nevar aizšaut greizi." Ja diena beigās izrādījās draņķīga, nevis horoskops kļūdījās, bet visa atbildība uz cilvēku – tas acīmredzami neuzmanījās un pieņēma kļūdainu lēmumu!

Visa astroloģija balstās uz tā dēvēto Forera-Bārnuma efektu, piebilst Hiršs. Proti, ja pasakām kaut ko gana vispārīgu, kam grūti nepiekrist, tad cilvēki tam noticēs. Forers un Bārnums, divi pētnieki, jau pagājušā gadsimta vidū uzrakstīja vispārēju vidējās personības aprakstu. Ja to iedod cilvēkiem, tad vairums atzīst, ka liela daļa rakstītā atbilst viņiem. "Tādas vispārīgas lietas kā "reizēm tu jūties pārliecināts par sevi, bet reizēm tevi pārņem šaubas"."

Būtiski, ka atceramies to, kas pēc tam ir piepildījies, bet pārējo nē. Abi eksperti piekrita, ka no konsultācijas pie astrologa, kas varētu būt ap stundu gara, Hiršs atcerējās tikai to daļu par studijām. Tāpēc, ka tā daļēji piepildījās (studijas ārzemēs). "Kur palika visa tā informācija, kas nepiepildījās?" retoriski vaicā Priedols.

Eksperti arī pajoko, ka viena no labākajām pareģošanas spējām ir multfilmai "Simpsoni". Kādēļ tā? To vari uzzināt, klausoties podkāstu "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts" vai "Podbean".

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".