Vienmēr esam kukaiņus uztvēruši kā bezjūtīgus un robotiem līdzīgus radījumus. Bet jo vairāk zinātnieki pievēršas kukaiņu pētniecībai, jo vairāk tiek atklāta viņu brīžiem pat pārsteidzoši sarežģītā uzvedība. Nebeidz pārsteigt nedz bišu spēja sazināties caur deju, nedz skudru augsti attīstītā sadarbība. Un tagad ir arvien vairāk pierādījumu, ka šīs mazās radības izjūt arī sāpes, raksta "Science Alert".
Mūsdienās ir pietiekami plaši aprakstīts, kā kukaiņi izvairās no potenciāli bīstama vai kaitīga kontakta. Turklāt 2019. gada eksperimentā tika atklāts, ka augļu mušiņai drozofilai pēc tam, kā tai tika noņemta kāja, parādījās hroniski sāpju simptomi. Savukārt, kad mušiņa bija atveseļojusies, pētnieki atklāja, ka augļu mušiņas kontralaterālā (Aut. – Attiecīgs uz pretējo pusi) kāja bija kļuvusi īpaši jutīga.
Pētījuma autori to skaidroja ar sāpju bremžu mehānisma zudumu mušiņas nervā. Bremžu mehānisms atbild par sāpju uztveres remdināšanu. Taču augļu mušiņai, kuras maņu nervi tika pārmērīgi stimulēti, sāpju uztveres mazināšanas mehānisms bija zudis pilnībā.
Savukārt "The Conversation" uzsver, ka arī astoņkāju uzvedība norāda uz sāpju sajūtām. Nesenā pētījumā astoņkājiem tika doti trīs kambari, kurus tie varēja izvēlēties pēc savas izvēles. Taču pēc tam, kad astoņkāji apmeklēja kambari, kurā bija etiķskābe, viņi no tā sāka izvairīties. Turklāt tie, kas bija guvuši traumas no etiķskābes, turpmāk deva priekšroku kambarim, kurā bija pieejama vietējā jeb lokālā anestēzija. Šī narkoze mazina nervu saikni starp ievainoto vietu un smadzenēm. Līdzīgi pētījumi tiek veikti arī ar zīdītājiem.
Taču, ņemot vērā pētījumu, kurš atklāj, ka pat baktērijas izvairās no nepatīkamiem kairinājumiem, sāpju noteikšana dzīvos organismos neaprobežojas tikai ar negatīvu reakciju novērošanu. Lai reģistrētu sāpju sajūtas, ir nepieciešama sarežģīta fizioloģiska sistēma, kas savienojas ar smadzenēm, un, iespējams, pat emocijām.
Piemēram, zīdītājiem trauksmes signālus par negatīviem kairinājumiem uz smadzenēm nogādā sāpju receptori jeb nociceptori. Un jau smadzenēs neironi veido subjektīvas, kā arī negatīvas, fiziskas un emocionālas sāpju sajūtas.
Taču pētījumi atklāj, ka nocicepcija un sāpes var tik regulētas neatkarīgi viena no otras. Papildus tam tika identificētas dažādas sistēmas, kas regulē nocicepciju un sāpes. Jāteic gan, ka kukaiņiem šīs sistēmas vēl tikai būs jāatklāj.
"Viena no cilvēka sāpju raksturīgākajām iezīmēm – nervu signāli smadzenēs spēj tās modulēt," izdevumam "Newsweek" atklāja Londonas Karalienes Marijas universitātes neirobioloģe Matilda Gibonsa. Viņa skaidro, ka, piemēram, karavīri dažkārt nemana nopietnus ievainojumus kara laukā, jo pašu organisma opiāti nomāc nociceptīvo signālu. "Tā mums radās jautājums, vai arī kukaiņu smadzenēs ir nervu mehānisms, kas padarītu iespējamu sāpju sajūtu, nevis tikai pamata nocicepciju," stāsta Gibonsa.
Pētot attiecīgo literatūru, Gibsona un viņas kolēģi atklāja vairākus pierādījumus, kas liecina, ka šis mehānisms ir sastopams arī kukaiņiem. Kaut arī kukaiņu organismā nav opioīdu receptoru gēna, kas mazina sāpes cilvēka organismā. Taču tika atklāts, ka traumas gadījumā, viņi ražo citas olbaltumvielas, kas spēj pildīt līdzīgu funkciju.
Arī kukaiņu uzvedības pētījumi liecina, ka viņiem piemīt molekulāri ceļi, kas nomāc reakciju uz netīkamiem kairinājumiem gan perifērajā, gan centrālajā nervu sistēmā.
"Pamatojoties uz uzvedības, molekulāriem un anatomiskiem neirozinātnes pierādījumiem, mēs apgalvojam, ka, visticamāk, kukaiņu centrālā nervu sistēma kontrolē nocicepciju," pētījuma komanda raksta savā ziņojumā.
Jāņem gan vērā, ka kukaiņi ir liela un daudzveidīga grupa, tādēļ nav izslēdzams, ka arī to nocicepcijas regulēšanas sarežģītība un iespējamās sāpju sajūtas stipri atšķiras.
Tomēr pierādījumi par iespējamajām kukaiņu sāpēm rada būtiskus ētiskus jautājumus, kas stimulē turpināt šāda veida pētījumus. Jo īpaši tādēļ, ka nākotnē tiek plānota masveida šo dzīvnieku audzēšana. "Šobrīd mēs atrodamies svarīgā pagrieziena punktā, kurā jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt pārtiku 10 miljardu lielai cilvēku populācijai," stāsta pētnieki.
"Tā kā tradicionālā lopkopība ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu faktoriem, Apvienoto Nāciju Organizācija iesaka pārtikai masveidā audzēt kukaiņus. Turklāt netiek ņemti vērā ētiskie aspekti, jo dzīvnieku labturības aizsardzība parasti neattiecas uz kukaiņiem, vēsta "Science Alert".
Pētījums par kukaiņu sāpēm "Descending control of nociception in insects?".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
