ASV oftalmologi un zinātnieki no Viskonsinas-Medisonas Universitātes turpina pētījumus, lai redzi zaudējušiem cilvēkiem kādudien atkal dotu cerību uz šīs maņas atjaunošanu. Būtiskā eksperimentā sperts solis pretī tam, lai laboratorijā audzētas tīklenes sāktu pārbaudīt uz cilvēkiem klīniskajos eksperimentos, vēsta "Science Alert".

Šī komanda darbu pie tīklenes šūnu audzēšanas laboratorijā sāka jau pirms desmit gadiem. 2014. gadā zinātnieki "pārprogrammēja" cilvēka ādas šūnas, lai tās funkcionētu kā cilmes šūnas, kas attīstījās vairāku tipu gaismjutīgās tīklenes šūnās. Turklāt tās nebija tikai atsevišķas šūnas, bet gan organoīdi jeb trīs dimensijās stukturētas šūnu kopas, kas atgādināja īstas tīklenes formu un funkcionalitāti.

Nu izdevies panākt, ka šīs šūnas veido savienojumus ar blakus esošajām šūnām, tādējādi paverot iespēju tās lietot slimības bojātu tīklenes audu aizvietošanai cilvēka acī.

Tā ir atslēga, lai laboratorijā audzētas tīklenes šūnas varētu sekmīgi izmantot pacienta acī bojāto audu aizvietošanai, norādījis pētījuma vadošais autors, oftalmologs Deivids Gamms. "Pēdējais puzles gabaliņš bija redzēt, vai šīs šūnas spēj savienoties ar citu tipu šūnām tīklenē un "paspiest tām roku" (proti, komunicēt savā starpā, nodot informāciju – red.)," Gammu citē vietne "Neuriscience News".

Nervu šūnas savā starpā veido savienojumus ar izaugumiem, kurus dēvē par aksoniem – tie novada nerva impulsu uz citām nervu šūnām vai izpildorgāniem. Taču novērot, ka starp šūnām tīklojas aksoni, ir viena lieta. Tas vēl nenozīmē, ka tiek veidotas sinapses jeb funkcionāli savienojumi starp šūnām.

Foto: UW–Madison/Gamm Laboratory

Attēlā redzamas funkcionālas sinapses starp no cilmes šūnām radītām tīklenes šūnām.


Lai pārbaudītu, vai laboratorijā audzētās šūnas var, tēlaini izsakoties, "sarokoties" un nodot informāciju cita citai gluži kā veselas šūnas, pētnieki sadalīja organoīdus jeb šūnu kopas atsevišķās šūnās un deva tām nedēļu laika veidot jaunu "izstiept" aksonus un veidot jaunus savienojumus. Pēc tam šūnas selektīvi inficētas ar modificētu vīrusu, lai pārbaudītu, vai tas izplatās arī uz iepriekš atdalītajām šūnām. Tā arī notika, turklāt veiksmīgi funkcionālas sinapses veidoja arī fotoreceptoru šūnas – tā dēvētās vālītes un nūjiņas. Kaut tīklene sastāv no vairākiem neironu slāņiem, tikai fotoreceptoru slānis uztver gaismu.

Pētnieki uzskata – viens no nākamajiem soļiem jau ir klīniski pētījumi jeb eksperimenti, iesaistot cilvēkus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit