Sieviete guļ
To, ka prokrastinācija jeb nemitīga darāmo darbu atlikšana uz vēlāku laiku nav draugs ražīgumam, nevienam nav jāskaidro. Taču laikā nepabeigts darbs vai slikti rezultāti eksāmenā tāpēc, ka mācīšanos atliki uz pēdējo brīdi, nav vienīgās prokrastinācijas sekas. Nav izslēgts, ka tā ilgtermiņā var ietekmēt arī veselību, liecina nupat publiskots pētījums, kurā apkopoti dati par vairākiem tūkstošiem studentu Zviedrijā.

Ko un kā pētīja?

Pētījumā iesaistīti 3525 studenti no astoņām universitātēm Stokholmā un apkaimē, un Erebrū. Pētījumu pabeidza 2587 no tiem. Arī iepriekš zinātnieki vērtējuši, vai un kā prokrastinācija saistīta ar cilvēka fizisko un garīgo labsajūtu, taču šāda longitudinālu pētījumu ir maz. Šāda dizaina pētījumā par subjektiem datus ievāc vairākkārt ilgākā laika periodā. Tas ir būtiski, jo līdz šim, pat ja tika atklāta korelācija starp prokrastināciju un sliktāku veselību, bija grūti noteikt šīs saistības attīstības virzienu. Vai subjektam jau sākumā ir tendence darbus atlikt (prokrastinēt), kas laika gaitā noved pie sliktākas fiziskās un garīgās pašsajūtas, vai tomēr otrādi – cilvēks nejūtas labi, tāpēc arī darbi nesokas un tiek atlikti? Tieši tāpēc Zviedrijas pētnieku komanda datus vāca gada griezumā, aptaujājot studentus līdz pat piecām reizēm šajā laikā.

Veselības aprūpeGarīgā veselībaPsiholoģijaProkrastinācija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit