Prokrastinācija var būt saistīta ar veselības pasliktināšanos, secināts jaunā pētījumā

Pētījumā iesaistīti 3525 studenti no astoņām universitātēm Stokholmā un apkaimē, un Erebrū. Pētījumu pabeidza 2587 no tiem. Arī iepriekš zinātnieki vērtējuši, vai un kā prokrastinācija saistīta ar cilvēka fizisko un garīgo labsajūtu, taču šāda longitudinālu pētījumu ir maz. Šāda dizaina pētījumā par subjektiem datus ievāc vairākkārt ilgākā laika periodā. Tas ir būtiski, jo līdz šim, pat ja tika atklāta korelācija starp prokrastināciju un sliktāku veselību, bija grūti noteikt šīs saistības attīstības virzienu. Vai subjektam jau sākumā ir tendence darbus atlikt (prokrastinēt), kas laika gaitā noved pie sliktākas fiziskās un garīgās pašsajūtas, vai tomēr otrādi – cilvēks nejūtas labi, tāpēc arī darbi nesokas un tiek atlikti? Tieši tāpēc Zviedrijas pētnieku komanda datus vāca gada griezumā, aptaujājot studentus līdz pat piecām reizēm šajā laikā.

Pētījuma sākumā tika novērtēts, vai cilvēkam ir tendence prokrastinēt. Tādu bija gandrīz 13%. Deviņus mēnešus vēlāk prasīts novērtēt pašiem savu veselības stāvokli, atbildot uz jautājumiem par 16 simptomiem. To starpā gan garīgās veselības problēmu simptomi (trauksme, paaugstināts stress, depresijas simptomi), gan fiziskās labsajūtas pašnovērtējums (kakla sāpes, muguras sāpes, roku un plecu joslas sāpes), gan neveselīgu paradumu novērtējums (neregulāras ēdienreizes, slikts uzturs, smēķēšana, alkohola lietošana, mazkustīgs dzīvesveids).

Pēc tam tika salīdzināts, kā veselība deviņu mēnešu laikā izmainījusies tiem studentiem, kam jau pētījuma sākumā bija nosliece prokrastinēt attiecībā pret pārējiem.

Jāuzsver, ka šajā pētījumā studenti savu veselības stāvokli novērtēja paši, kas datos ievieš zināmu subjektivitāti. Kaut analīzē tika ņemti vērā arī tādi objektīvi faktori, kas var ietekmēt veselības stāvokli arī nesaistīti ar prokrastināciju – vecums, dzimums, socioekonomiskais fons, iepriekšējas fizisku un garīgu saslimšanu diagnozes, šis pētījums var norādīt tikai uz korelāciju, bet ne cēloņsakarību. Proti, pēc šiem datiem vēl nevar apgalvot, ka prokrastinācija ir cēlonis sliktākai veselībai, vai otrādi. Vien ka starp abiem ir saistība. Taču zinātnieku ieskatā šis longitudinālais pētījums sniedz jau labāku pierādījumu bāzi par iepriekš veiktajiem, ka prokrastināciju jāaplūko saistībā ar noteiktiem veselības iznākumiem.

Plašāk par metodoloģiju var lasīt pētījumā, kas ir publicēts brīvpieejas zinātniskajā izdevumā "JAMA Network Open".

Tie studenti, kuri biežāk atliek darbu darīšanu uz vēlāku laiku jeb prokrastinē, arī biežāk pēc deviņiem mēnešiem ziņoja par tādām veselības problēmām kā sāpes rokās un plecu joslā, problēmas ar miegu. Viņi jutās gan vientuļāki, gan biežāk izjuta finansiālas grūtības nekā pārējie. Taču netika atklāta būtiska korelācija ar sāpēm muguras un kakla daļā vai alkohola un tabakas produktu lietošanu.

Saistība arī bija mazāk izteikta nekā dažos iepriekš veiktos pētījumos, taču zinātnieki norāda, ka šajā darbā rūpīgi ņemti vērā un analīzē ierēķināti citi ietekmējošie faktori – vecums, iepriekšējas diagnozes utt.

Kaut nav izteikta prokrastinācijas saistība ar kādu vienu konkrētu veselības ķibeli, rezultāti liecina par prokrastinācijas iespējamo nozīmi plašā veselības un labsajūtas faktoru spektrā. "Kaut saistība nav stipra, šķiet, ka prokrastinācijai var būt saistība ar daudziem dažādiem veselības, tostarp garīgās veselības, aspektiem," analīzes noslēgumā raksta pētījuma autori. Proti, prokrastinācijas mazināšana par sliktu droši vien nenāks ne tikai produktivitātei, bet arī veselībai.

Par laimi ir klīniski pētījumi par to, kā mazināt tendenci prokrastinēt. Viens no efektīviem rīkiem ir kognitīvi biheiviorālā terapija. Par to, kā lauzt šo paradumu, vairāk vari lasīt arī šajā rakstā. Kā skaidro Daremas Universitātes sociālās un veselības psiholoģijas profesore Fjuša Siruā, svarīgs pirmais solis ir tas, kā tu uztver darāmo darbu. Būtiski ir arī tas, kā tu iekārto vidi sev apkārt. Ir vairākas uz pierādījumiem balstītas stratēģijas, kas var mazināt traucējošos faktorus un palīdzēt uztvert darāmo tā, lai tas šķistu jēgpilnāks un neraisītu tik lielu trauksmi. Piemēram, atgādini sev, kāpēc tieši šis darbs ir svarīgs un vērtīgs, lai vairotu pozitīvu attieksmi pret darāmo.

Svarīgi ir arī spēt sev piedot par to, ka tomēr padevies prokrastinācijai. Arī tas var palīdzēt izrauties no šī cikla. Atzīsti sev, ka jūties slikti par darāmā atlikšanu, bet bez sevis šaustīšanas. Atgādini, ka neesi nedz pirmais, nedz pēdējais cilvēks, kas prokrastinē.

Piekopjot šos padomus, var pamazām mazināt negatīvās izjūtas, kas mūs var pārņemt, kad prokrastinējam. Tas var palīdzēt atkal nostāties uz kājām.