<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@simon_hesthaven">Simon Hesthaven</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>

Cilvēka labākie draugi pasauli redz pavisam citādāk nekā mēs. Interesants rīks vietnē "Dog Vision" ļauj katram gūt priekšstatu, kaut tikai aptuvenu, kā mūs redz suņi.

Mūsu redzes sistēma ir pielāgota, lai redzētu vien nelielu daļu no visa elektromagnētiskā starojuma spektra. Šo diapazonu sauc par redzamo gaismu, un tas ir starojums ar viļņa garumu no 380 līdz apmēram 700 nanometriem. Daži redz arī nedaudz garākus viļņus, līdz pat 780 nanometriem. Tālāk jau ir infrasarkanais jeb siltumstarojums, kuru mūsu acis nespēj uztvert.

Tostarp arī mūsu redzes sistēma labi izšķir krāsas. Tas, kā darbojas redze, ir sarežģīts process, bet īss skaidrojums ir šāds: tīklenē atrodas divu tipu fotoreceptori. Ir tā dēvētās nūjiņas, kas palīdz redzēt sliktā apgaismojumā, un vālītes, kas darbojas labā apgaismojumā un uztver krāsas. Lai mēs spētu redzēt krāsas, ir trīs veidu vālītes – tās, kas uztver redzamās gaismas īsos viļņus (violeto, zilo krāsu), vidējos (zaļā, dzeltenā) un garos (oranžā, sarkanā). Cilvēks ar normālu krāsu redzi spēj izšķirt aptuveni 10 miljonus krāsu toņu. Ja ir interese detalizētāk uzzināt, kā dažāda viļņa garuma gaisma tīklenes vālītēs ierosina fotoķīmiskos procesus, kas ļauj mums redzēt krāsas, tas vienkāršā un saprotamā valodā izskaidrots te.

Bet kā ar suņiem? Savulaik populārs bija uzskats, ka suņi pasauli redz melnbaltu. Taču tā gluži nav. Protams, Džeris nevar ar vārdiem pastāstīt, kā viņš redz tevis pamesto bumbiņu, taču zinātnieki eksperimentālā veidā visai labi sapratuši, kādas krāsas suņu redzes sistēma spēj atšķirt, bet kādas nē. Vienā no šādim eksperimentiem pētnieki apmācīja suņus ar degunu pieskarties izgaismotam diskam, par to saņemot našķi. Pēc tam suņi apmācīti jau uz noteiktā krāsā izgaismotiem diskiem. Krāsas mainītas, un reizēs, kad suņi vairs nespēja noteiktā krāsā izgaismoto disku atšķirt no citiem, bija skaidrs, ka dzīvnieki ir apjukuši, jo neuztver šo krāsu kā atšķirīgu no citām. Šie eksperimenti liecina, ka suņi ļoti labi redz dzeltenu un zilu krāsu, bet ar sarkanu, oranžu, zaļu krāsu ir grūtības. Kā to raksturoja Pensilvānijas Štata universitātes mazo dzīvnieku pētniece Nensija Drešela, "manam sunim Spārkijam koši oranža bumba zaļā zālājā, visticamāk, izskatīsies kā dzeltenbrūna bumba nedaudz cita toņa dzeltenbrūnā mauriņā. Taču koši zila bumba mums abiem izskatīsies līdzīgi".

Šādi šuneļa rotaļas mauriņā redzam mēs.


Ar elektroretinogrāfijas metodēm noskaidrots, ka suņu tīklenēs ir mazāk šo vālīšu, kas palīdz mums redzēt krāsas, turklāt trīs tipu vālīšu vietā suņiem ir vien divas. Tomēr, kaut Džeris un Reksis redz daudz mazāk krāsu toņu nekā mēs, suņu redze vāja apgaismojuma apstākļos, visticamāk, pasliktinās daudz mazāk nekā cilvēkiem. Zinātnieki uzskata, ka suņi mijkrēslī redz gandrīz tikpat labi kā gaišā dienas laikā – suņiem tīklenēs ir daudz lielāks nūjiņu īpatsvars. Tāpat suņu acīs ir īpašs atstarojošs slānis, kas palīdz vājā apgaismojumā savākt un koncentrēt to mazumiņu pieejamās gaismas, lai ļautu redzēt labāk. Tieši tāpēc suņu un kaķu acis spīd, kad tumsā paspīdinām kabatas lukturīti, automašīnas gaismas vai nofotografējam suni vai kaķi, izmantojot zibspuldzi.

Vēl viena atšķirība starp suņu un cilvēku redzi ir – suņiem tā, visticamāk, nav tik asa kā mums. Eksperimenti liecina, ka suņi tālumā objektus redz daudz izplūdušākus nekā cilvēki. Taču, tā kā suņu dzīvē nav lielas nozīmes uzrakstu lasīšanai un spējai labi saskatīt, piemēram, ceļazīmes, šis aspekts nav nekāds lielais mīnuss. Suņiem, tāpat arī lapsām, kaķiem un citiem līdzīgiem plēsējiem, daudz būtiskāk ir spēt sliktā apgaismojumā labi fiksēt kustību – tas ir pamatnosacījums veiksmīgām medībām. Un tieši tāpēc suņu redze evolūcijas gaitā izstrādājusies šāda, nevis līdzīgāka cilvēku redzei. Turklāt redze ir tikai viena no maņām – atceramies, ka suņu ožas pasaule ir daudz niansētāka par mūsējo. Ja runa ir par aromātiem, suņi "redz" daudz skaidrāku bildi nekā mēs.

Taču, ja vēlies gūt aptuvenu priekšstatu, kā tevi redz tavs suns, vietnē "Dog Vision" var augšupielādēt attēlu un to pārbaudīt. Izvēlies attēlu, asuma samazinājuma līmeni un spied pogu "Process". Zemāk tiks ģenerēta otra attēla versija – atšķirību starp cilvēka un suņa redzi vari pārbaudīt, uz attēla uzvirzot vai aizvirzot prom kursoru. Attēlu iespējams arī lejupielādēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!