<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@simon_hesthaven">Simon Hesthaven</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>

Cilvēka labākie draugi pasauli redz pavisam citādāk nekā mēs. Interesants rīks vietnē "Dog Vision" ļauj katram gūt priekšstatu, kaut tikai aptuvenu, kā mūs redz suņi.

Mūsu redzes sistēma ir pielāgota, lai redzētu vien nelielu daļu no visa elektromagnētiskā starojuma spektra. Šo diapazonu sauc par redzamo gaismu, un tas ir starojums ar viļņa garumu no 380 līdz apmēram 700 nanometriem. Daži redz arī nedaudz garākus viļņus, līdz pat 780 nanometriem. Tālāk jau ir infrasarkanais jeb siltumstarojums, kuru mūsu acis nespēj uztvert.

Tostarp arī mūsu redzes sistēma labi izšķir krāsas. Tas, kā darbojas redze, ir sarežģīts process, bet īss skaidrojums ir šāds: tīklenē atrodas divu tipu fotoreceptori. Ir tā dēvētās nūjiņas, kas palīdz redzēt sliktā apgaismojumā, un vālītes, kas darbojas labā apgaismojumā un uztver krāsas. Lai mēs spētu redzēt krāsas, ir trīs veidu vālītes – tās, kas uztver redzamās gaismas īsos viļņus (violeto, zilo krāsu), vidējos (zaļā, dzeltenā) un garos (oranžā, sarkanā). Cilvēks ar normālu krāsu redzi spēj izšķirt aptuveni 10 miljonus krāsu toņu. Ja ir interese detalizētāk uzzināt, kā dažāda viļņa garuma gaisma tīklenes vālītēs ierosina fotoķīmiskos procesus, kas ļauj mums redzēt krāsas, tas vienkāršā un saprotamā valodā izskaidrots te.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!