Svante Pēbo
Pēdējos 15 gados DNS sekvencēšanas tehnoloģijas attīstījušās tik strauji, ka nu jau zinātnieki var ielūkoties arī pusmiljonu gadu senā pagātnē, par ko iepriekš varēja vien fantazēt. Dženeta Kelso pārstāv pavisam jaunu zinātnes apakšnozari – paleogenomiku. Viņas darbs tostarp palīdzējis uzzināt, ka neandertālieši nav mūsdienu cilvēka tiešie priekšteči, kā arī atklājis vēl nesen nezināmus hominīnus – deņisoviešus.

Pie Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta (Max Planck Institute for Evolutionary Anthropology) Leipcigā ir dīķis, kurā studenti pret savu gribu spiesti izpeldēties pēc doktora grāda saņemšanas. Kopš pērnā oktobra šī tradīcija paplašināta, kad brīvprātīgi obligātā kārtā pie atvēsinošas peldes par godu saņemtajai Nobela prēmijai fizioloģijā un medicīnā tika arī institūta dibinātājs un direktors, profesors Svante Pēbo (Svante Pääbo, titulbildē).

Bioloģijas zinātņu doktore Dženeta Kelso cieši sadarbojas ar profesoru Pēbo kopš 2004. gada, pētot izmirušo hominīnu genomus. Vispirms viņi strādāja ar lielo pērtiķu DNS, cenšoties izprast, kas mūsdienu cilvēkus atšķir no mūsu dzīvajiem radiniekiem. Tad komanda pievērsās neandertālieša genoma projektam ("Neanderthal Genome Project"), kurā sekvencēja mūsu izmirušo radinieku genomus, nejauši atklājot arī iepriekš nezināmus hominīnus – deņisoviešus. Pateicoties DNS sekvencēšanas tehnoloģijas straujai attīstībai, ir radusies pavisam jauna zinātnes nozare: paleogenomika. Šajā jomā veiktie atklājumi liek nepārtraukti atjaunināt mācību grāmatas par cilvēka evolūciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!