Ūdens ir dīvains. Šis laboratorijā radītais ledus ir vēl dīvaināks  (1)

Ūdens ir viena no retajām vielām, kuras ledus (un te runa ir par uz Zemes izplatītāko I ledu) ir mazāk blīva nekā viela šķidrā agregātstāvoklī. Tieši tāpēc ledus ūdenstilpēs negrimst, bet peld pa virsu. Vairums citu ielu pēc kristalizēšanās kļūst blīvākas. Taču laboratorijā radītas arī tādas ledus kristāliskās fāzes, kuras ir daudz blīvākas par ūdeni. Ja kubikmetrs šķidra ūdens svērs tonnu, tad kubikmetrs X ledus svērs 2,5 tonnas, proti, tas ir 2,5 reižu blīvāks par šķidru ūdeni un gandrīz 2,8 reižu blīvāks par to ledu, kas ziemā klāj mūsu ezerus un dīķus.

Taču ne viss ledus veido kristāliskas struktūras. Eksistē arī vairāku paveidu amorfs ledus, kur ūdens molekulas ir izvietojušās bez noteiktas kārtības. Tiek uzskatīts, ka tieši ledus amorfā forma ir visvairāk izplatītā Visuma plašumos. Pirmo amorfo ledus formu atklāja 1930. gados. To ieguva, ūdens tvaikiem kondensējoties uz ļoti aukstas (līdz mīnus 110 grādiem) atdzesētas metāla virsmas. Tas bija zema blīvuma amorfais ledus. 1980. gados atklāja arī blīvu amorfo ledu, ūdeni atdzesējot līdz mīnus 200 grādiem un arī pakļaujot lielam spiedienam.