Kad pamats zūd zem kājām. Turcijas-Sīrijas zemestrīces šķērsgriezums  (1)

Zemestrīces, kuru magnitūda ir aptuveni septiņi, nav ne pārāk reta, ne pārāk bieža parādība. Tādu ir apmēram 15-20 gadā. Tādas, kas tuvojas magnitūdai astoņi, gan varbūt ir tikai viena vai divas. Zemestrīces ar magnitūdu deviņi ir pavisam reta parādība – precīzo seismoloģisko mērījumu vēsturē tādas bijušas vien piecas, spēcīgākajai sasniedzot magnitūdu 9,5 . Tā notika Valdivijā, Čīlē, 1960. gadā un prasīja vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības. Taču stiprākā ne vienmēr nozīmē arī postošāko. Par to nedaudz vēlāk. Vispirms – nedaudz par to, ko zemestrīces magnitūda īsti nozīmē?

Pagājušajā gadsimtā 30. gados izstrādātā Rihtera skala mēra zemestrīču stiprumu no 1 līdz 10. Taču būtiski saprast, ka Turcijā notikusī zemestrīce ar magnitūdu 7,8 vis nav tikai nedaudz stiprāka par zemestrīci ar magnitūdu astoņi. Rihtera skala ir logaritmiska, un tādējādi katra nākamā kategorija nozīmē desmit reizes stiprākus pazemes grūdienus.

Zemestrīces ar magnitūdu trīs vai vājākas cilvēki bieži vien pat nejūt. Taču ar katru nākamo kārtu spēks pieaug būtiski. Ja zemestrīce ar magnitūdu seši pēc Rihtera skalas skaitās spēcīga un ir ar potenciālu bojāt vai reizēm pat sagraut švakāk uzceltas ēkas, labi projektētas un konstruētas būves to var izturēt. Taču tāda zemestrīce, kas jau tuvojas magnitūdai astoņi, spēj sagraut arī izturīgas ēkas un radīt bojājumus pat tādām celtnēm, kurās iebūvēti dažādi risinājumi, lai mazinātu pazemes grūdienu ietekmi uz konstrukciju.

Protams, to, cik zemestrīce būs postoša, nosaka arī citi aspekti, ne tikai pazemes grūdienu spēks. Galvenokārt jau tas, kur ir epicentrs un cik dziļi ir hipocentrs. Zemestrīce attālā, maz apdzīvotā vietā lielākoties tiks piefiksēta seismologu datos, bet paliks bez lielas ievērības plašākā sabiedrībā. Cita lieta, ja tā notiek reģionos, kur ir blīvi apdzīvotas pilsētas. Ar šo liela pieredze ir Japānai – vajadzības spiesti, japāņi nu ir īsti meistari tehnoloģijās, kas pasargā būves no zemestrīču radītiem bojājumiem.

Tiesa, arī pazemes grūdieni ar epicentru neapdzīvotos apgabalos var nest postažu. Runa ir par zemestrīcēm okeānā – rezultāts ir postoši cunami viļņi. Kopš 2000. gada pasaulē notikušas tikai divas zemestrīces ar magnitūdu deviņi vai vairāk, un abām sekas bija cunami. 2004. gadā tā rezultātā gāja bojā vairāki simti tūkstoši cilvēku, bet vairāk nekā miljons tika pārvietoti. Savukārt 2011. gada zemestrīce izraisīja vēsturē otru lielāko kodolkatastrofu – Fukušimas atomelektrostacijas avāriju.

Eiropā no nesenām zemestrīcēm ar lielu upuru skaitu izceļama 2016. gadā Itālijā notikusī, kurā bojā gāja ap 300 cilvēku. Tā bija ar magnitūdu 6,2. Turcijas-Sīrijas zemestrīcē bija savas 250 reizes spēcīgāka, aģentūrai "Reuters" skaidro Londonas Universitātes koledžas eksperte Džoanna Fore Vokera.

Tēlaini izsakoties, Turcija atrodas tādās kā ģeoloģiskās skrūvspīlēs – starp Arābijas plātni un Eirāzijas plātni. Kā žurnālam "Scientific American" skaidroja seismologs Ross Stīns, katastrofu modelēšanas uzņēmuma "Temblor" vadītājs, Arābijas pussala lēnām virzās uz ziemeļiem, spiežot Anatolijas plātni, uz kuras atrodas Turcija, virsū Eirāzijas plātnei, kas ir samērā stabila. Litosfēras plātņu saskares vietas ir austrumos uz robežas ar Sīriju (Austrumanatolijas lūzums) un ziemeļos (Ziemeļanatolijas lūzums). Šie ir seismiski ļoti aktīvi reģioni.

Foto: Mikenorton / cc

Arābijas plātnes un Anatolijas plātnes saskares zonā saspiežas kopā, un pieaug mehāniskais spriegums. Kad tas sasniedz kritisko robežu, viena no plātnēm horizontālā virzienā "paslīd", un momentā atbrīvojas liels daudzums enerģijas, kas virszemi sasniedz kā seismiskie viļņi. Šajā gadījumā Arābijas plātne spiedās pret Anatolijas plātni, izdevumam "The Hill" komentē ASV Ģeoloģijas dienesta speciāliste Džesika Tērnere. Turklāt rezultātā Turcija tiek spiesta arī uz rietumiem, un zem Krētas atrodas subdukcijas zona jeb vieta, kur viena lidosfēras plātne iebīdās zem citas. Arī šajā scenārijā ar laiku spriegums pieaug un "gatavo" subdukcijas zonu zemestrīcei.

Būtisks aspekts šoreiz bija arī tas, ka sekojošie pēcgrūdieni bija izteikti spēcīgi. Parasti seismologi sagaida, ka tie būs ap 10 reižu vājāki par pašu zemestrīci, kas šajā gadījumā nozīmētu grūdienus ar spēku zem magnitūdas septiņi. Taču spēcīgākais no tiem sasniedza pat 7,5, gandrīz pietuvojoties galveno grūdienu spēkam. Turklāt tie bijuši uz ziemeļiem no pirmo grūdienu epicentra, kas nozīmē, ka infrastruktūra saņēma triecienu no otras puses.

Sliktās ziņas ir tādas, ka pēc tik lielām zemestrīcēm pēcgrūdieni var turpināties pat dienām ilgi, spriež ģeoloģe Tērnere. Arī ASV Ģeoloģijas dienests "tur roku uz pulsa" un nu vērtē varbūtību, vai šī postošā stihija varētu būt vien priekšvēstnesis stiprākai zemestrīcei. Tiesa, ļoti precīzi to prognozēt nevar. "Nevaru iedot konkrētu skaitli, cik liela ir varbūtība," izdevums "The Hill" citē Tērneri, kura brīdina – vienmēr pastāv neliela varbūtība, ka sekos vēl postošāka zemestrīce.

Izmantotie avoti:
20 Largest Earthquakes in the World / ASV Ģeoloģijas dienests
Explainer: Why was the Turkey-Syria earthquake so bad? / Gloria Dickie; Reuters
Why the earthquake in Turkey, Syria was so devastating / Amy Thompson, Saul Elbein; The Hill
Why the Earthquake in Turkey Was So Damaging and Deadly / Andrea Thompson; Scientific American