Zemestrīce Turcijā
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Pēc lielām dabas katastrofām ar daudziem bojāgājušajiem vienmēr tiek uzdots jautājums – vai varējām ko darīt, lai to novērstu? Skaidrs, ka vulkānam korķi priekšā neaizspiedīs, viesuļvētru aiz sētas neiespundēs un zemestrīci nepieklusinās. Taču viesuļvētru “uzkrišanu” parasti modelē un prognozē pat ļoti precīzi. Arī vulkānu izvirdumi reizēm liek par sevi manīt kādu brīdi iepriekš, lai būtu laiks evakuācijai. Taču zemestrīces kā neļāvās, tā aizvien neļaujas prognozēm. Daži gan apgalvo pretējo un sauc sevi par zemestrīču gaišreģiem, taču seismologi ir vienisprātis – tās ir pilnīgas muļķības, uzsvars jāliek uz sagatavošanos, nevis prognozēšanu.

Zinām, kāpēc un kur, nezinām – kad

Kāpēc "zūd pamats zem kājām" un grūst ēkas, proti, kas izraisa zemestrīces – to pētnieki zina visnotaļ labi un skaidro ar plātņu tektoniku. Tā ir teorija par litosfēras – Zemes garozas un mantijas virsējā slāņa – kustību. Saskaņā ar šo teoriju Zemes garozu veido tektoniskās plātnes, kas nemitīgi atrodas kustībā attiecībā cita pret citu. Vietas, kur šīs plātnes saskaras vai citādi mijiedarbojas, sauc par lūzuma zonām. Mehānika var būt atšķirīga. Piemēram, subdukcijas zonā viena plātne paslīdējusi zem otras. Citviet plātnes spiežas viena pret otru vai slīd viena gar otru un uzkrājas mehāniskais spriegums, kas vienā brīdī spēji atbrīvojas. Kopējais lūzuma zonām ir tas, ka tās ir seismiski aktīvas vietas – šajos reģionos arī visbiežāk sagaidāmas zemestrīces un vulkāniskā aktivitāte. Tādējādi ar "kāpēc" daļu esam tikuši galā.

Turcija atrodas šādā aktīvā reģionā, kur saskaras vairākas tektoniskās plātnes. Tur veidojas tāda kā sazobe – no austrumiem Arābijas plātne, no rietumiem Āfrikas plātne, kā arī Turciju aizņemošā Anatolijas plātne. Savā ziņā šī zemestrīce notikusi neparastā vietā – Austrumanatolijas lūzumā –, kur nekas sen nebija noticis. Aktivitāte vairāk koncentrējas ap Ziemeļanatolijas lūzumu, "Delfi" stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.

"Arābijas plātne izteikti virzās no dienvidiem uz ziemeļiem, Āfrikas plātne virzās no dienvidiem uz ziemeļiem un mazliet arī uz austrumiem. Anatolijas bloks šajā ietekmē tiek bīdīts uz rietumiem, tādējādi gar Austrumanatolijas lūzumu jābūt gan spiedes, gan bīdes kustībai. Ja skatāmies, galvenais spēks nāk no apakšas un bīde notiek uz kreiso pusi, uz rietumiem," bilst speciālists.
Nav jābūt seismologam, lai zinātu, ka pasaulē ir vietas, kur zemestrīces ir gandrīz vai ikdiena, bet citviet (tostarp Latvijā) tas būtu kas visnotaļ ārkārtējs un eksotisks. Par to liecina kaut vai ziņu virsraksti. Katrs, kas kaut nedaudz seko līdzi notikumiem pasaulē, varētu nosaukt vismaz trīs reģionus, kur bieži notiek zemestrīces. Tādējādi arī uz jautājumu "kur?" varam visai labi atbildēt. Protams, precīzi "šautriņu" zemestrīces epicentrā neiemest, bet aktīvie reģioni ir lieliski zināmi.
Taču šajā formulā ir trešais mainīgais – "kad". Un uz to atbilžu nav. Daži gan apgalvo pretējo.

Zemestrīču "vārdotāji" vienkārši maldina

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT