Vai stress ir 'lipīgs'? Ko saka zinātne

Ir pēcpusdiena birojā. Tu esi atpakaļ no pusdienu pārtraukuma ar pilnu vēderu. It kā iepriekšējā naktī gulēts labi, bet tomēr pēc labās maltītes virsū mācas žāvas. Un viens pēc otra žāvāties sāk arī kolēģi pie blakus galdiem. Par to, ka žāvas ir "lipīgas", dzirdējis būs gandrīz katrs. Un daudziem arī būs pa rokai anekdotiski piemēri, kā ar žāvām "aplaisti" visi blakus esošie. Taču ir pētījumi, kas liecina – žāvas nav vienīgā "lipīgā" parādība. Arī stress var "pielipt". Reizēm tas ir labi, bet reizēm ne visai.

Par to, ka stress varētu būt "lipīgs", mediji plaši vēstīja 2014. gadā – toreiz interesi izraisīja pētījums, ko veica Maksa Planka vārdā nosauktā Kognitīvo un prāta zinātņu institūta un Drēzdenes Tehniskās universitātes pētnieki. Pētījumā subjekti tika sadalīti pa pāriem. Daļā gadījumu personas bija romantiski partneri, bet daļā gadījumu pārī bija svešinieki. Tad vienam cilvēkam no katra pāra tika uzdots risināt sarežģītus aritmētiskus uzdevumus, vienlaikus šiem cilvēkiem uzdodot citus jautājumus, lai radītu stresorus. Otram cilvēkam bija vien jāvēro, kā pirmais tiek galā ar uzdevumiem, turklāt tas jādara caur spoguļstiklu vai video tiešraidē, lai uzdevumu risinātājs vērotāju neredz. Pētnieki koncentrējās uz kortizola līmeni asinīs – tas ir hormons, kas izdalās tostarp arī stresa situācijās. Kortizola mērījumi liecināja, ka 95% no uzdevumu risinātājiem stresa līmenis pieauga. Taču interesanti, ka arī 26% no vērotāju grupas izjuta lielāku stresu, kaut viņiem nekādi sarežģīti uzdevumi jāveic nebija. Kā jau varētu sagaidīt, biežāk empātiskais stress izpaudās tad, kad pārī bija partneri (40% gadījumu). Taču arī 10% svešinieku juta līdzi otram un sāka izjust lielāku stresu.

Šim pētījumam drīz būs 10 gadu. Ko saka jaunāka izpēte? Lūk, arī 2018. gadā izdevumā "Nature Neuroscience" publicētā darbā secināts, ka stress var būt "lipīgs". Pētījums gan veikts ar laboratorijas pelēm, ne cilvēkiem, taču darba autori uzskata, ka līdzīgi mehānismi varētu darboties arī cilvēku attiecībās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!