Vai stress var padarīt matus sirmus? Zinātne saka – jā

Saskaņā ar Amerikas Psiholoģijas asociācijas datiem, stress ir normāla reakcija uz ārpasaules radīto spiedienu. Taču tas kļūst neveselīgs brīdī, kad cilvēks sāk izjust diskomfortu ikdienā.

Lai gan galvenais nosirmošanas iemesls ir gēni, tomēr arī stress var paātrināt šo procesu, saka matu izkrišanas pētnieks un Pasaules Triholoģijas biedrības prezidents (triholoģija – mācība par matiem, to funkcijām un slimībām – red.) Deivids Kingslijs.

Viņš uzsvēra, ka arī netiešs stress, piemēram, nepietiekams uzturs, problēmas ar vairogdziedzeri, hormonālā nelīdzsvarotība un anēmija, var ietekmēt izmaiņas matu pigmentācijā.

Saskaņā ar 2020. gada pētījumu žurnālā "Nature", pelēm stress var noplicināt matu melanocītus jeb pigmentācijas šūnas. Savukārt melanocītus ražo cilmes šūnas, kas atrodas matu folikulos (dziedzeru pūslīši – red.).

Pētījuma laikā pelēm tika mākslīgi radītas dažādas stresa situācijas. Reaģējot uz tām, folikulos ieplūda kortikosterons (grauzēju stresa hormona ekvivalents kortizolam) un norepinefrīns jeb noradrenalīns, kas ir hormons, un neiromediators. Nokļūstot folikulā, norepinefrīns cilmes šūnu pārveidoja par parastu melanocītu, kas nozīmē, ka tā nevar bezgalīgi sadalīties. Tā kā cilmes šūna bija nemitīgi mainījusies, folikulā vairs nebija jauna pigmenta šūnu avota. Līdz ar to matu šķipsna – vai peles gadījumā kažoks – zaudēja krāsu.

Lai gan ar pelēm veikto pētījumu rezultātus ne vienmēr var attiecināt uz cilvēkiem, 2021. gada pētījums žurnālā "eLife" atklāja, ka stress var izraisīt matu nosirmošanu arī cilvēkiem. Vienlaikus speciālisti uzskata, ka nosirmošana stresa dēļ ir atgriezeniska.

Pētījuma dalībniekiem ar dažādas pakāpes sirmumu tika lūgts atklāt savu stresa līmeni un pēdējos mēnešos piedzīvoto. Tika atklāts, ka stresa situācijas, piemēram, darba zaudēšana, ir saistītas ar nosirmošanu. Taču stresa apstākļu mazināšana var veicināt dabīgās matu krāsas atgūšanu.
"Bija viens cilvēks, kuram pēc atvaļinājuma daži mati kļuva atkal tumši," teikts Kolumbijas universitātes neirologa un vadošā autora Martina Pikarda paziņojumā.

Tomēr Pikards un viņa kolēģi atzīst, ka varbūt arī ir iespējams atgūt dabīgo krāsu kādam, kurš nesen nosirmojis. Tomēr cilvēkiem, kuriem sirmi mati jau ir gadiem ilgi, visticamāk, stresa mazināšana neko nemainīs, jo matu struktūrā ir notikuši neatgriezeniski procesi.

Arī Kingslijs uzsver, ka praksē nav bieži redzējis, ka mati atgūtu pigmentu. Viņš akcentē, ka biežāka matu pigmentācijas atgūšana notiek cilvēkiem, kas tiek ārstēti pret matu izkrišanu, nevis tiem, kas vienkārši cīnās pret sirmumu.

Pikards sacīja – ir acīmredzami, ka ne tikai gēni nosaka, kad mati kļūs sirmi. Pirmkārt, pastāv liela vecumu amplitūda, kad mati kļūst sirmi. Kādam tie kļūst sirmi 30 gados, bet citam 80. Otrkārt, viena cilvēka matiem ir vienāds genoms un tie ir pakļauti identiskiem apstākļiem, Pikards pastāstīja "Live Science". "Tad, kāpēc daži mati nosirmo ātrāk un daži vēlāk?"

Pamatojoties uz matemātiskiem aprēķiniem, Pikards un viņa kolēģi, izteica minējumu, ka matiem jāsasniedz konkrēts slieksnis, lai tie sāktu sirmot. Pusmūžā, kad cilvēks ir tuvāk šim slieksnim, stress var veicināt ātrāk sasniegt nosirmošanas sākuma robežlīniju.

Arī Kingslijs piekrīt, ka novecojot melanocītu cilmes šūnas kļūst aizvien neaizsargātākas. Tātad papildu stress potenciāli var mainīt nosirmošanas laiku, viņš teica.

Savukārt Pikards apgalvo, ka būtu jāveic pētījums, kurā vairāku mēnešu garumā tiktu monitorēti dalībnieki, reģistrējot viņu ikdienas notikumus un mērot stresa hormonus ar siekalām, pirms analizēt matu struktūru. Taču šāds pētījums vēl nav bijis, viņš piebilst.

Būtiskākais vēstījums gan paliek spēkā! "Tam, ko mēs darām, ir būtiska ietekme uz procesiem, kurus mēs agrāk uzskatījām par neatgriezeniskiem, tostarp matu nosirmošanu," sacīja Pikards.