Kad klausāties kādu stāstu, vai varat to vizualizēt? Vai spējat teikto pārvērst kustīgos attēlos? Kaut arī vieglāk ir palikt pie domas, ka visi pasauli redz un izprot vienādi, tomēr jaunākie pētījumi ir atklājuši, ka cilvēku vizualizācijas spējas ir ļoti dažādas. Turklāt vizualizācijas spējas var mainīties dzīves gaitā.
Cilvēku iztēles spektrs sniedzas no tiem, kuri prātā neko nevar iztēloties, līdz tiem, kuru prātos veidojas skaidri un detalizēti attēli. Daži cilvēki, dzirdot mūziku, savā prātā to pārvērš formās un attēlos vai, ieraugot skaitli, iedomājas kādu krāsu (šo fenomenu sauc par sinestēziju – sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns – red.).
Eksistē pat tāds sinestēzijas veids, kurā rakstītais teksts griežas cilvēku prātos burtiski kā uz kino lentes. Lai gan lentes (subtitru) sinestēziju (TTS) 1883. gadā pirmo reizi pētīja Čārlza Darvina brālēns Frensiss Galtons, līdz pēdējam laikam par to bija maz zināms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
