Foto: Shutterstock
Sāls tuksneši visā pasaulē allaž rosinājuši cilvēku iztēli. Parasti tuksneši mums saistās ar nebeidzamiem smilšu plašumiem un milzu kāpām. Sāls tuksneši pārsteidz ar gandrīz plakaniem līdzenumiem, cik tālu vien acis rāda. Un bieži šos līdzenumus klāj sešstūru raksts, kas atgādina bišu šūnas kārē. Kā daba spēja radīt tik vienmērīgu rakstu – to nesen izpētījuši Notingemas Trentas universitātes un Grācas Tehnoloģiju universitātes pētnieki.

"Šī brīnišķīgā ainava prasa izskaidrojumu," motivāciju pētīt sešstūru veidošanos sāls tuksnešos skaidrojis pētījuma autors Lūkass Gērings. "Mums izdevies pierādīt, ka tam ir vienkāršs, ticams izskaidrojums, taču tas ir paslēpts pazemē," profesoru citē vietne "Live Science".

Iepriekš prātots, ka šādi veidojumi radušies, sāls garozai izžūšanas procesā izplešoties un saplaisājot. Taču šis process neizskaidro apbrīnojamo simetriju. Tik tiešām, sāls tuksnešos visā pasaulē sešstūra veidojumi ir visai simetriski un arī līdzīga izmēra – visbiežāk robežās no viena līdz diviem metriem.

Jaunais pētījums apstiprina, ka mehānisms, kā rodas sešstūra šūnas, ir saistīts ar termodinamiskiem procesiem. "Virsmas raksts norāda uz augsnē notiekošo, kur lēnām "apmaisās" sālsūdens," skaidro Gērings un salīdzina to ar konvekcijas šūnu (burbulīšu) veidošanos uz lēnas uguns vārītā ūdenī.

Sāls līdzenumi nemaz nav tik sausi, kā varētu šķist. Tikai jāparokas nedaudz dziļāk. Samērā tuvu virskārtai ir ārkārtīgi sāļa ūdens slānis. Vasarās tas iztvaiko, atstājot vien sāls garozu. Daļa no šī sāls pēcāk izšķīdīs ūdenī, veidojot blīvāku ūdens slāni, kas augsnē atrodas virs mazāk blīviem ūdens slāņiem. Sāļākais ūdens pēc tam grimst dziļāk, gar malām izspiežot mazāk sāļo un mazāk blīvo ūdeni. Tas atkal iztvaiko saulē, atstājot sāls kārtu, kas atkal izšķīst augšējos ūdens slāņos. Tie atkal grimst lejup, izspiežot mazāk sāļo ūdeni. Un tā atkal un atkal. Gar malām augšup izspiestais, mazāk sāļais ūdens iztvaikojot arī atstāj sāls kontūras – kores.

Foto: Shutterstock

Bet kāpēc sešstūri? Parasti šādā procesā veidotā figūra atgādinātu virtuļa formu. Taču sāls līdzenumos šie veidojumi ir tik tuvu viens otram, ka, apļu malām spiežoties kopā, tās veido taisnes un attiecīgi sešstūrus – perfekto formu, kas ļauj vienu šūnu pie otras cieši "sapakot", neatstājot brīvu vietu.

Kāda no šī pētījuma jēga, jautā portāls "Live Science"? Zinātnieki atzīst – tīra ziņkārība. "Daba mūs izaicināja ar šo fascinējošo mīklu, stimulēja ziņkārību un mudināja to atrisināt. Pat ja nekāda tālāka pielietojuma šīm zināšanām pašlaik padomā nav," paziņojumā presei citēta pētījuma vadošā autore Jana Lasera.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!