Kaķi arī sirgst ar demenci. Kā to atpazīt un kā parūpēties par murrājošo senioru  (1)

Viens no pirmajiem pētījumiem, kurā aplūkota demences prevalence vecākos kaķos, veikts 2003. gadā, un Landsbergs bija viens no līdzautoriem. Pētnieki izlasē iekļāva kaķus vecumā no 11 gadiem – dzīvniekus, kuru saimnieki vērsās veterinārajā klīnikā ar kādu problēmjautājumu vai vienkārši uz pārbaudi. Vienlaikus paredzētajām procedūrām pētnieki arī ievāca informāciju par šo kaķu uzvedības un kognitīvo spēju izmaiņām. Tas, ko Landsbergs ar kolēģiem secināja – aptuveni trešdaļai kaķu vecumā no 11 līdz 14 gadiem bija dažādas kognitīvās disfunkcijas pazīmes. Kaķiem, kas vecāki par 15 gadiem, tās novērotas jau pusē gadījumu. Gados vecākiem kaķiem uzvedības izmaiņas ietvēra šķietami bezmērķīgas darbības, apjukumu, arī izteiktāku ņaudēšanu.

Kaķi mums nevar vārdos pateikt, kā jūtas. Tāpēc atliek vien uzmanīgi vērot. Ja esi kaķa-seniora saimnieks, lūk, te dažas pazīmes, kurām pievērst uzmanību:

Protams, šīs nav gluži "jā/nē" pazīmes – tām ir spektrs. Citiem kaķiem kāda izpaudīsies izteiktāk, citiem mazāk. Kādam dažas no pazīmēm nebūs vispār, bet kādam tās nebūs saistītas ar demenci. Piemēram, urinēšana nevietā var liecināt arī par nieru vai citām problēmām. Turklāt Landsbergs norāda, ka kaķi ļoti labi arī prot slēpt savas problēmas. Ja tie nejūtas labi, tie mēdz izvairīties no cilvēku klātbūtnes un pavadīt vairāk laika nomaļus, tādējādi arī saimniekam ir grūtāk pamanīt izmaiņas kaķa uzvedībā.

Tāpēc Landsbergs iesaka kaķus, kuri sasnieguši 7-8 gadu vecumu, divas reizes gadā atvest pie vetārsta uz pārbaudi, kur tostarp var pārrunāt arī novērotās izmaiņas kaķa uzvedībā, kas varētu liecināt par demences attīstību. Vetārsts labāk palīdzēs noteikt, vai tās saistītas ar šo problēmu, vai tomēr ir blakne kādai citai kaitei. Piemēram, samazināta aktivitāte var liecināt arī par to, ka kaķim attīstās artrīts un pārvietošanās sagādā sāpes.

Diemžēl nav tādu zāļu, ar kurām varētu apturēt vai izārstēt kaķu demenci, taču Landsbergs iesaka uzturu, kura sastāvā ir C un E vitamīni, kā arī L-karnitīns, beta karotīns un taukskābes.

Lai kaķis-seniors justos komfortabli, pētnieks iesaka pievērst uzmanību dzīves apstākļu uzlabošanai. Ja mājās ir kādi stresori, kas vecākam kaķim var būt īpaši traucējoši, tad jānodrošina kāds drošs patvērums, kur dzīvnieks var meklēt glābiņu no stresoriem. Parasti kāda vieta augstāk virs zemes (taču jāatceras, ka vecākam kaķim jānodrošina tai ērta piekļūšana), vai ideālā gadījumā pat atsevišķa, neliela istaba.

Vienlaikus tas, ka kaķis kļūst vecāks, nenozīmē, ka jāaizmirst par fiziskām aktivitātēm. Jebkas, kas palīdz padarīt dzīvnieka dienu interesantāku, stimulēs gan fiziski, gan mentāli. Tāpēc rotaļājies ar kaķi arī tad, ja tas jau ir "pensijā". Tiesa, ņem vērā, ka rotaļas jāpielāgo dzīvnieka spējām. "Iespējams, kaķis vairs tik labi neredz un nedzird. Tāpēc spēļmantiņas vari nolikt (pasviest) tuvāk kaķim nekā iepriekš. Ja kaķim ir grūtības ar kāpšanu un lēkšanu, arī to jāņem vērā," skaidro speciālists un piebilst – katrs mazumiņš un pūles, ko veltīsi, lai kaķa vecumdienas padarītu interesantākas, var palīdzēt uzlabot dzīvnieka pašsajūtu un veselību.