Katram ir sava bērnības smarža – vienam tā ir saulainā izcirtumā lasīto meža zemeņu smarža, citam vecāsmātes cepto pankūku smarža. Šoreiz nav būtiski, par kuru smaržu ir runa – zīmīga ir šīs smaržas spēja saglabāties mūsu atmiņā uz mūžu. Bērnības smaržas nebūt nav tikai emocionāla piemiņa par bezrūpīgi pavadīto laiku. Tas ir fenomens, ko skaidro arī neirobiologi un kognitīvie psihologi, uzsverot, ka smarža līdzās garšai ir viena no senākajām cilvēka maņām, raksta "Popular Science".
Vienas smaržas atceramies skaidri, bet citas absolūti negaidīti un pēkšņi uzvirmo mūsu atmiņā. Piemēram, visai bieži, sajūtot kādu smaržu, atmiņā ataust notikumi vai cilvēki, kas mums asociējas ar konkrēto aromātu. Šeit vietā ir atcerēties stāstu par to, kā lielveikalā, sajūtot bijušā drauga smaržas, acumirklī uzplaiksnī atmiņas par viņu. Vai sajūtot šampūna smaržu, kas tika lietots bērnībā, atceramies vannošanās dienas.
Oža līdzās garšai ir viena no senākajām cilvēka maņām, tai ir svarīga loma spējā izvērtēt apkārtējās vides radītos riskus. Cilvēkam ir aptuveni 400 dažādu veidu receptori smaržu noteikšanai. Lai ir ar ko salīdzināt – mums ir tikai 35 veidu garšas receptori. Šī adaptācija ir cieši saistīta ar cilvēka emocionālo un kultūras pieredzi. Ožas sistēmai ir tieša neiroloģiskā saite ar hipokampu un amigdalu jeb mandeļveida kodolu – tie ir galvas smadzeņu apgabali, kas tostarp piedalās atmiņas darbībā un emociju veidošanā. Tieša neiroloģiskā saite ar smadzeņu emocionālo epicentru daļēji arī izskaidro to, kādēļ pirmās bērnības smaržas atmiņā paliek tik spilgti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
