Cik kaitīgas ir par mūžīgajām dēvētās ķimikālijas PFAS? Podkāsts 'Zinātne vai muļķības'

Droši vien ne tikai mums – podkāsta autoriem – raksta pirmajā teikumā minētie vārdi bija pamatīgs mēles mežģis. Tāpēc lūdzām Pasečnajai sākumā "parasto cilvēku" valodā paskaidrot, kas tad īsti ir šie PFAS?

"Tās ir ķimikālijas, kuras rūpnīcās ražo paši cilvēki. Kas tām īpašs? Sastāvā ir ļoti daudz fluora. Varbūt kāds no ķīmijas stundām atceras, ka viena no noturīgākajām saitēm ir starp oglekli un fluoru. Kopumā tie ir aptuveni pieci tūkstoši zināmu savienojumu, bet tuvāk pētīti ir varbūt aptuveni simts," skaidro eksperte.

Kādos produktos tie ir? Agrāk tos lika klāt pannām ar pretpiedeguma pārklājumu, kā arī materiāliem, kurus jāpasargā no taukiem, netīrumiem, ūdens. Proti, PFAS atrodami lietusjaku un citu funkcionālo apģērbu materiālos. Pētniece gan norāda, ka pēdējā laikā arvien biežāk veikalos pamanīts marķējums kā uz pannām, tā jau minētajiem lietus apģērbiem, ka materiālu ražošanā nav izmantoti PFAS savienojumi.

Šīs vielas vidē tik tiešām nonāk – tās labi šķīst ūdenī, nonāk zivju organismā, tad lielāku zivju un arī cilvēku organismā. Proti, migrē barības ķēdē. Un ja mēs šādas zivis ēdam – vai tas tiešām ir tik kaitīgi, kā reizēm vēsta ziņu virsraksti?

"Man šķiet, mediji bieži vien ļoti pārcenšas. Kā zinātnieki saprotam, ka šie savienojumi ir ļoti noturīgi to ķīmisko īpašību dēļ, bet ir tāda iestāde EFSA – Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Tā pēdējo divu gadu laikā veikusi zinātnisko darbu par šo tēmu, un ir noteiktas kaut kādas normas. Runājam par 4,4 nanogramiem uz kilogramu (ķermeņa masas) nedēļā. Otrkārt, pērn decembrī iznāca arī Eiropas Komisijas regula, kas nosaka maksimālos sasniedzamos līmeņus. Veiksim monitoringa programmas pārtikas produktos. Līdz šim, cik esmu sastapusies ar rezultātiem, mēs maksimālās vērtības nesasniedzam. Satraukties, ka visi tagad saindēsimies ar PFAS savienojumiem un tūlīt nomirsim, nav pamata," uzsver pētniece. Pagaidām Eiropas līmenī gan aina ir neskaidra – dažādās valstīs reportētie līmeņi atšķiras. "Tagad mums būs uzdevums pastiprināti Eiropā šo monitorēt un vērtēt."

Uz jautājumu, vai tātad droši var turpināt lietot savu veco pannu, pat ja uz tās iepakojuma nebija zaļais rombiņš ar uzrakstu "Nesatur PFAS", Pasečnaja gan atgādina – vecas pannas lietot nebūs veselīgi jebkurā gadījumā.

Un kas notiktu, ja šie savienojumi mūsu organismā būtu par normu lielākā daudzumā? Vai tas vispār ir iespējams? Pētniece norāda – ņemot vērā, cik mazs ir šis PFAS piesārņojuma līmenis, grūti iztēloties, cik daudz būtu jāapēd produktu, lai pārsniegtu pieļaujamo normu. "Nestādos priekšā, kā to fiziski var dabūt gatavu!"

Tos bieži dēvē par mūžīgajiem savienojumiem, proti, kas nekad nenoārdās. Ja reiz nonāca dabā, tad tur arī paliek. Tā gluži nav patiesība, bilst pētniece. Taisnība, ka tie noārdās daudz ilgākā periodā nekā vairums citu savienojumu, bet tomēr tā nav mūžība. Problēma ir – pakāpeniska akumulācija. Ja šie PFAS savienojumi noārdās vairāku gadu laikā, tad pa šo laiku klāt var nākt vēl un vēl. Tādējādi kopējais līmenis var pieaugt. Taču, ja šo savienojumu nonākšanu dabā ierobežojam, tie tomēr pēc laika noārdīsies.

Protams, kā vienmēr, "Zinātne vai muļķības" neiztika arī bez klausītāju jautājumiem – cik ilgi var atkārtoti izmantot vienu un to pašu plastmasas ūdens pudeli? Vai ir risks, ka tā ar laiku kļūs kaitīga un piesārņos saturu? Un kā ar PFAS savienojumiem tualetes papīrā? Kas notiktu, ja kāds mēģinātu apēst ūdensnecaurlaidīgu jaku? Par to vairāk – podkāstā, kas klausāms "Spotify", "Apple Podcasts" un "Podbean".