Šo ledus laikmeta kamoliņu atrada zeltrači. Izpēte ar rentgenu atklāj, kas tas ir  (2)

Lai mumificēto dzīvnieciņu izpētītu nedestruktīvā veidā, izmantots rentgens. Pēc šiem izmeklējumiem tapa skaidrs – tas ir vāverēns. Turklāt nevis šāds tāds, bet Arktikas zemes vāvere no 30 tūkstošus gadu senas pagātnes, kad uz mūsu planētas vēl valdīja ledus laikmets.

Ir ļoti vilinoši pafantazēt, ka šis zvēriņš bijis kas līdzīgs "Ice Age" animācijas filmās redzētajai un uz zīlēm dikti kārajai zobenzobu vāverei, taču diemžēl nekā tamlīdzīga. Arktikas zemes vāveres pa Aļasku un Jukonu skraida vēl mūsdienās. Lielu ilkņu tām nav, un izteikti nelaimes putni, kā "Ice Age" tēls, arī tās nav. Taču šie dzīvnieki pētniekiem aizvien ir interesanti – kādi faktori ļāva tām pārdzīvot drastiskās klimata pārmaiņas un pāreju no ledus laikmeta uz mūsdienu klimatu, kad daudzi citi zīdītāji (kaut vai ikoniskie ledus laikmeta milži mamuti) gāja bojā? Un vai Arktikas zemes vāveres varētu izturēt arī šobrīd notiekošās klimata pārmaiņas?

"Esmu patīkami pārsteigta, ka zeltrači saprata, kas tas ir. No ārpuses tas atgādina vienkārši brūnu bumbuli, kaut ko līdzīgu brūnganam akmenim," cilvēku vērību uzslavē veterināre Džesa Hīta, kas pētīja mumificēto vāverēnu ar rentgenu.

"Gandrīz vai nevar saprast, kas tas ir, līdz nepamani mazās ķepiņas, nagus. Ja ieskatās, tad var redzēt arī nedaudz no astes un ausīm," komentārā Kanādas raidorganizācijai CBC piebalso paleontologs Grants Zazula.

Izskatās, ka dzīvnieciņš gājis bojā hibernācijas jeb ziemas miega laikā, kad gulēja migā savēlies kamoliņā, spriež eksperti. Kad pēc ekspozīcijas maiņas durvis apmeklētājiem atkal vērs "Yukon Beringia Interpretive Centre", šo ledus laikmeta vāverēnu varēs aplūkot arī citi.

Jukonas teritorijas, kur atrasts vāverēns, ir mūžīgā sasaluma zonā, taču, planētai sasilstot un zemes virskārtai biežāk atkūstot arī šajos apgabalos, šādas liecības no pagātnes tiek uzietas arvien biežāk. Turpat zeltrači savulaik uzgājuši gan mumificētu vilcēnu, gan arī ārkārtīgi labi saglabājušos mamuta mazuļa ķermeni. Taču, mūžīgā sasaluma zonām kūstot, no ledus skavām var tikt atbrīvoti arī senie patogēni – baktērijas un vīrusi, par ko laiku pa laikam brīdina zinātnieki.

Par šo zinātnieki brīdinājuši jau agrāk – strauji kūstoši ledāji nozīmē ne tikai ūdens līmeņa celšanos okeānā un jaunu teritoriju applūšanu. Planētas sasilšana nes līdzi arī biežāku epidēmiju un pandēmiju riskus, dzīvniekiem un cilvēkiem saslimstot ar vīrusiem, kas gadu tūkstošiem bija iesprostoti ledū vai augsnē mūžīgā sasaluma zonā. Nupat jaunā pētījumā šīm bažām gūts kārtējais apstiprinājums, vēsta "The Guardian".

Lasīt vairāk