Urāns, radiācija
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Zinātniekiem izdevies laboratorijā sintezēt jaunu urāna izotopu – pirmo kopš 1979. gada ar tik lielu neitronu skaitu atoma kodolā, vēsta "Live Science".

Urāns-235 daudziem ir vislabāk pazīstamais šī elementa izotops, kaut tas nebūt nav visizplatītākais – to izmanto kā kodolieročos, tā kodolreaktoru darbināšanā. Tomēr dabā 99 procenti no visa sastopamā urāna ir urāns-238. Lai tiktu pie ieročos un kodolreaktoros efektīvi izmantojama urāna, tiek veikts process, ko sauc par urāna bagātināšanu. Tas ir sarežģītu procesu kopums, kas ļauj materiālā palielināt urāna-235 izotopa īpatsvaru. Reaktoru degvielai prasības ir mazākas un pietiek ar urānu, kas bagātināts līdz 3,5-4,5 procentiem. Kodolieročiem vajag urānu, kas bagātināts līdz vismaz 90 procentiem, proti, kilogramā šāda urāna vismaz 900 grami no kopējās masas būs tieši urāns-235.

Zinātnieki urāna izotopus sintezē arī laboratorijā. Pirmo reizi gandrīz 45 gadu laikā izdevies radīt tādu izotopu, kas var tikt uzskatīts par ar neitroniem bagātu. Elementa masas skaitli nosaka protonu un neitronu summa atoma kodolā. Jaunatklātajam izotopam urānam-241 kodolā ir 92 protoni (kā jau jebkuram urāna izotopam) un 149 neitroni. Japānas zinātnieku komanda šo izotopu ieguva, daļiņu paātrinātājā triecot urānu-238 pret platīnu-198. Šajā procesā abu elementu izotopi "apmainījās" gan ar neitroniem, gan ar protoniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!