Dienvidfloridas Universitāte / University of South Florida
"Mēs nekur dabā uz šīs planētas neesam redzējuši šādu materiālu. Līdzīgi minerāli atrasti meteorītos, bet precīzi šāds nekur iepriekš nav manīts," tā par jaunatklāto veidojumu izsakās Metjū Paseks, Dienvidfloridas Universitātes ģeologs. Viņš ar kolēģiem pēta savienojumus, kas radušies zibens spērienu rezultātā.

Fulgurītus mēdz dēvēt par zibens fosilijām. Tie ir neregulāri veidojumi, kas rodas, zibens spēriena rezultātā izkūstot un pēc tam strauji sacietējot smiltīm, augsnei, iežiem. Fulgurīti mēdz būt arī visnotaļ skaisti. Taču ne tikai vizuālais aspekts ir saistošs – tik ekstrēmā procesā kā zibens spēriens reizēm rodas arī savienojumi, kas iepriekš nebija zināmi un pētīti. Arī šajā gadījumā Pasekam ir pamatotas aizdomas – Floridā atrastais veidojums sevī glabā šādu savienojumu.

Fulgurītu neatrada zinātnieki, bet gan iedzīvotāji, kuru īpašumā esošajā kokā ieblieza zibens. Apjautuši, ka šis veidojums varētu būt kādam interesants – kaut vai kā dekoratīvs objekts – atradēji to lūkoja pārdot. Paseks šo iespēju izmantoja un sāka aptuveni septiņus centimetrus garo un divus centimetrus plato fulgurītu pētīt, palīgā aicinot Luku Bindi, minerālu un kristālu pētnieku no Florences Universitātes Itālijā.

Paraugs pāršķelts, lai izpētītu, kādi savienojumi šajā milzīgajā enerģijas izlādes brīdī izveidojušies fulgurītā. Viens no tiem bija "iepriekš neredzēts, krāsains, kristālisks veidojums", vēsta paziņojums Dienvidfloridas Universitātes vietnē.

Foto: Luca Bindi, Tian Feng, Matthew A. Pasek

Tas galvenokārt sastāv no kalcija fosfāta, un zinātnieku komanda ir visnotaļ pārliecināta, ka šis ir pavisam jauns, iepriekš nezināms minerāls. Tiesa, atklājums vēl būs jāapstiprina ar šo pētījumu nesaistītiem zinātniekiem. Ja tas tiks atzīts par jaunu minerālu, tad arī tiks pie sava unikālā nosaukuma.
Pētnieki arī mēģināja šo savienojumu radīt laboratoriskos apstākļos, bet visi pūliņi izgāzās.
"Eksperiments nebija sekmīgs un norāda, ka šis materiāls, visticamāk, rodas ļoti strauji un ļoti precīzos apstākļos. Ja tas karstuma ietekmei tiek pakļauts pārāk ilgi, rodas jau citi minerāli – tie, kurus atrodam meteorītos," norādīts universitātes paziņojumā medijiem.

Pētījums lasāms zinātniskajā izdevumā "Nature Communications Earth & Environment".

zinatneĢeoloģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit