Tā kā lielu dzīves daļu pavadām birojā vai mājās, neatsverama nozīme ir iekštelpu gaisa kvalitātei, jo tas ietekmē mūsu veselību un labsajūtu. Kādas ir kaitīgākās vielas, kas sastopamas iekštelpu gaisā, kā tās rodas un ietekmē mūsu veselību, kā pareizi vēdināt un ko vēl varam darīt, lai uzlabotu iekštelpu gaisu? Par šiem un citiem jautājumiem Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) podkāsta "Veselības ekspresis" 16. epizodē sarunājās RSU Iekšķīgo slimību katedras docente, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģe Madara Tirzīte un RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors profesors Ivars Vanadziņš.
"Kvalitatīvam iekštelpu gaisam pēc sastāva būtu jātuvinās tīram, svaigam āra gaisam," stāsta Ivars Vanadziņš. "Bet, tā kā mēs lietojam dažādus tīrīšanas līdzekļus, aprīkojam telpas ar mēbelēm, dedzinām sveces un kurinām krāsnis, iekštelpu gaiss vairs nav tik labs. Lielākie gaisa piesārņotāji ir ogļskābā gāze (CO2), ko izelpojam, putekļi, pelējums un dažādi gaistošie organiskie savienojumi no priekšmetiem telpā un celtniecībā izmantotajiem materiāliem."
Kā izplatītākās slimības, ko var izraisīt vai saasināt gaisa piesārņojums, pneimonoloģe Madara Tirzīte min plaušu slimības, piemēram, bronhiālo astmu, dažādas alerģijas un citas slimības, piemēram, migrēnu, kuru var provocēt arī aromātiskas vielas gaisā. "Nevaram viennozīmīgi pateikt, kāds ir kritiskais gaisa piesārņotības līmenis, jo tas ir atkarīgs no cilvēka vecuma un veselības stāvokļa. Mazi bērni, seniori un cilvēki ar hroniskām saslimšanām ir daudz jutīgāki pret gaisa piesārņojumu. Nosacīti veselam cilvēkam darbojas organisma aizsargmehānismi, bet, piemēram, astmas slimnieku var nelabvēlīgi ietekmēt pat trauku tīrīšanas līdzekļa izgarojumi," uzsver ārste.
Abi raidieraksta viesi atgādina, ka svarīgi ir izvairīties no darbībām, kas piesārņo gaisu, piemēram, ieteicams lietot telpu tīrīšanas līdzekļus bez aromātvielām, pirkt kvalitatīvas mēbeles un celtniecības materiālus, nededzināt krāsnī plastmasu un sadzīves atkritumus, uzturēt telpās pietiekamu mitruma līmeni. Prof. Vanadziņš akcentē: "Svarīgi ir telpās ierīkot ventilāciju, kā arī pareizi vēdināt vismaz reizi stundā, plaši atverot visus logus uz vienu divām minūtēm. Noderīgs ir arī CO2 līmeņa mērītājs telpās, jo pārāk liels ogļskābās gāzes daudzums izraisa nogurumu, miegainību un kognitīvo spēju pazemināšanos."
Raidieraksts pieejams "Spotify" un "Podbean" platformās, kā arī klausāms RSU "YouTube" kanālā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
